Īpašuma tiesību atjaunošanas procedūras ar sarakstu izsūtīšanu un izlozēm mēdz būt sarežģītas. Mantinieki, kuri bija prasījuši zemi vairākos bijušo Vidzemes un Latgales rajonu pagastos, uzskata, ka likumos ierakstītā īpašuma tiesību atjaunošanas kārtība dabā pārtapusi par cilvēku nerrošanu.
Ņemot vērā neseno pagastu apvienošanu novados, cilvēkiem pat nav iespējams īsā laikā noskaidrot, kāda zeme tiek piedāvāta un kur to meklēt dabā. Kaut arī pēc likuma neatgūtās zemes vietā mantiniekiem ir tiesības saņemt līdzvērtīgu, tās vietā viņiem piedāvā zigzaga strēmeles, no kurām viss vērtīgākais izgraizīts ārā, bez iespējām tām piekļūt, izcirtumus, slīkšņas un citu neizmantojamu zemi.
Vēl trakāk – zemes piedāvājumu sarakstos vairāku Kurzemes novadu pašvaldības ierakstījušas kapsētas, atkritumu izgāztuves, autoceļus, pilskalnus un pat upju gultnes.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas zemes politikas nodaļas vadītājs Edvīns Kāpostiņš stāsta, ka ministrijā saņemta mantinieku parakstīta vēstule ar prasību grozīt Zemes pārvaldības likumu, dodot tiesības mantiniekiem tikt pie lietotāju neizpirktās zemes.
Ministrijas pārstāvis domā, ka pašlaik kaut ko mantiniekiem solīt esot pāragri. Priekšlikums izveidot tādu zemes fondu, no kura varētu apmierināt mantinieku pieprasījumu, esot vēl rūpīgi jāapspriež.
Likumprojekts pašlaik iesniegts Ministru kabinetā, bet Saeimā to varētu pieņemt tikai nākamgad.
