Eiro ieviešana par katru cenu nav pašmērķis, bet gan nosacījums tautsaimniecības izaugsmei, uzsver Latvijas Bankas rīkotās Tautsaimniecības konferences dalībnieki.
No pievienošanās eirozonai sabiedrībai ir vairāk ieguvumu nekā zaudējumu, tomēr pēc sagatavošanās darbiem un mērķa sasniegšanas Latvijas amatpersonām nevajadzētu atslābt – šādu atziņu pēc Latvijas Bankas rīkotās Tautsaimniecības konferences pauda Rīgas Ekonomikas augstskolas ekonomikas departamenta vadītājs Mortens Hansens.
“Arī pēc pievienošanās eirozonai būs smagi jāstrādā,” sacīja eksperts. Viņš piebilda, ka tuvošanās Māstrihtas kritērijiem budžeta deficīta, inflācijas, valsts parāda un citās jomās noteikti disciplinēs valdību un radīs pozitīvu efektu uz tautsaimniecību un budžetu.
Tomēr eksperts atgādināja, ka Grieķija un Spānija arī savulaik izpildīja šos nosacījumus, tomēr vēlāk šīm valstīm auga budžeta deficīts un valsts parādi, bet disciplīna mazinājās. Iemesls – šīs valstis domāja, ka visgrūtākais jau ir izdarīts.
M. Hansens apstiprināja konferencē iztirzāto faktu, ka Latvijas ieguvums no eiro ieviešanas būs arī zemākas procentu likmes, pārfinansējot parādu starptautiskajiem aizdevējiem. Ārpus eirozonas augstāku procenta likmju dēļ Latvijai desmit gadu laikā būtu jāpārmaksā viens miljards latu.
