NATO Parlamentārās asamblejas (PA) norises laikā Krievijas oficiālā delegācija atturējusies skaļi kritizēt Latviju; eksperti to uzskata par pārdomātu plānu. Vēsums Krievijas un Baltijas valstu starpā traucē Krievijai veidot labākas attiecības ar NATO un ES, uzsvēra Krievijas vēstnieks NATO Dmitrijs Rogozins.
Četras NATO Parlamentārās asamblejas darba dienas kļuva zīmīgas ar to, ka atšķirībā no citām NATO
sanāksmēm Rīgā no Krievijas oficiālās delegācijas puses neizskanēja kritika Latvijai tā sauktajā
nepilsoņu jautājumā un krievvalodīgo diskriminācijā.
“Tā nav nejaušība, bet gan pārdomāts plāns, ko īsteno Krievijas delegācija,” secina Latvijas delegācijas vadītāja Vaira Paegle (Pilsoniskā savienība). NATO Parlamentārās asamblejas pastāvēšanas laikā visai neparasti bija arī tas, ka bez asumiem iztika ne tikai asamblejas darbā, bet arī NATO un Krievijas komitejas sēdē, kur reizēm izvēršas karstas debates.
“Salīdzinot ar citām reizēm, arī šī sēde noritēja mierīgi. Parasti, kad Krievija sāk kritizēt Baltiju, uz to reaģē citu valstu parlamentārieši, sākas diskusijas. Šoreiz Krievijas pārstāvji klusēja,” stāstīja V. Paegle.
Arī Krievijas delegācijas vadītāja Ļubova Sliska uzsvēra, ka pēdējā laikā Krievijas un NATO starpā attiecības kļūstot siltākas.
