Baltijas valstīm ir jāuzmanās no jebkādām
pārmaiņām Krievijā, šādu viedokli intervijā aģentūrai LETA pauda Londonā
bāzētās starptautisko attiecību domnīcas “Chatham House” Krievijas
eksperte Lilija Ševcova, jautāta par Krievijas politikas maiņas
iespējamo ietekmi uz Baltijas valstīm.
“Es piesargātos no jebkādām izmaiņām Krievijas iekšienē, kad mūs
satricina konvulsijas. Es bažītos pat no pozitīvām pārmaiņām, jo arī tās
mums prasīs ilgus gadus. Un tas būs pārāk mokoši, tā būs bēdu ieleja –
mums būs ļoti sāpīgi, bet tad, kad ir sāpīgi, tad nevar izslēgt, ka šo
sāpju blakusefekti skars arī jūs. Tādēļ jums ir jābūt uzmanīgiem un
jāapzinās, cik liels izaicinājums atrodas jums pavisam blakus – jums
vienmēr blakus būs koloss, kurš teju teju sagrūs, un arī tad, ja tas
nesagrūs, bet vienkārši pūs, tas jūs tik un tā skars,” brīdināja
Ševcova.
Ekspertes vērtējumā, visi mūsdienu Krievijas ārpolitiskie uzdevumi ir
beigušies ar sakāvi, līdz ar to beidzot valsts varai būtu jāatzīst, ka
šāda ārpolitika nedarbojas.
“Gribējām apturēt NATO, bet tā vietā sniedzām NATO vitalitāti, mēs
gribējām atgūt savā orbītā Ukrainu, bet to pazaudējām, gribējām radīt
lielu Eirāziju, bet no mums bēg ne tikai [Baltkrievijas prezidents
Aleksandrs] Lukašenko, bet arī Kazahstāna, kas, starp citu, nepiekrīt
Krimas aneksijai. Domājām, ka uzvarējām Sīrijā, bet patiesībā
pabalstījām [Sīrijas prezidentu Bašaru al] Asadu, ar kuru tagad nezinām,
ko darīt,” vērtēja eksperte.
“Mēs gribējām būt superlielvalsts, bet redzam, ka par tādu kļūst
Ķīna, un mēs nezinām, kā uzvesties Ķīnas ēnā. Ir godīgi jāatzīst, ka
visi tā saucamie mūsu uzdevumi ir beigušies ar sakāvi,” sacīja Ševcova.
Eksperte uzsvēra, ka Krievijas iedzīvotājiem nepatīk pašreizējā
ārpolitika un viņi nevēlas redzēt Krieviju kā militāru superlielvalsti:
“52% iedzīvotāju uzskata, ka superlielvalsts nav tā, kas žvadzina
ieročus, superlielvalsts ir tā, kurā ir augsts dzīves līmenis. Un tā
būtībā ir pilnīga Putina ārpolitikas deleģitimizācija.”
Ja Krievija vēlas būt superlielvalsts, tad tas nav iespējams,
atrodoties izolācijā, jo arī kaut tikai reģionālai lielvalstij ir “jāsēž
ar visiem pie viena galda, piedaloties globālajā koncertā”, aģentūrai
LETA uzsvēra eksperte. Tādēļ Putins šobrīd mēģina uzlabot attiecības ar
Rietumiem un tiecas pēc dialoga, mazinot savu naidīgumu un kareivīgumu.
Ševcova uzskata, ka arī Rietumi “ir piekusuši no tā, ka draudam dauzīt
logus” un izrāda gatavību šo Putina miermīlīgāko stāju pieņemt. “Ne pie
kā jau tas nenovedīs, jo mēs tik un tā paliekam atsvešināti, tomēr
šobrīd tas ir tas jaunais, kas parādās starptautiskajā arēnā,” viņa
piebilda.
Krievijas un Ķīnas alianses iespēju Ševcova noraida un uzskata, ka tā nekad nav bijusi iespējama.
“Nevar pastāvēt nopietna alianse, ja Krievijai militārais budžets
sasniedz 60 miljardus, kamēr Ķīnai 230, kad Ķīnas ekonomika ir 12
triljoni dolāru, bet mums tikai piektdaļa triljona – tā nav partnerība,
tās ir ļoti savādas attiecības. Neskatoties uz visu retoriku, Krievija
savu dialogu ar Ķīnu izmanto kā spiediena avotu spēlēs ar Rietumiem.
Kamēr patiesībā tās drīzāk ir bažas un bailes, jo ikviens baidīsies no
milzīgas valsts, kas ceļas kājās tev kaimiņos,” vērtēja eksperte.
