23. janvārī apritēja divi gadi, kopš tika
apstiprināta Krišjāņa Kariņa valdība jeb Latvijas Republikas
40. Ministru kabinets. Lai arī pagājušā gada epidemioloģiskie
notikumi ieviesa korekcijas daudzās jomās un piespieda pārorientēt
prioritātes arī valdības dienaskārtībā, līdztekus cīņai ar
Covid-19 ir turpinājies darbs arī pie iepriekš noteiktajiem
uzdevumiem valdības deklarācijā.
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš: “Kopš darba
uzsākšanas manis vadītā valdība ir stājusies pretī smagiem
izaicinājumiem gan finanšu sektora uzraudzībā, gan arī cīņā
ar Covid-19 pandēmiju. Taču vienlaikus īstenojam mūsu valsts
attīstībai nozīmīgas pārmaiņas veselības, izglītības,
nodokļu un administratīvi teritoriālajā sistēmā. Mūsu kopīgā
darba rezultātā esam atguvuši mūsu valsts starptautisko
reputāciju, tas ir ļāvis piesaistīt mūsu ekonomikai arī jaunas
investīcijas. Visos valsts attīstībai nozīmīgajos jautājumos,
neskatoties uz ļoti plašo piecu partiju koalīciju, šo spraigi
aizvadīto divu gadu laikā līdz šim esam spējuši nonākt pie
kopīga redzējuma, lai turpinātu uzsākto ceļu uz labklājības
valsti.”
Ministru prezidents arī uzsver panākto Eiropas
Savienības līmenī un izaicinājumus nākotnē: “Esam panākuši,
ka nākamos septiņos gados Latvijas ekonomikas izaugsmē tiks
ieguldīti vairāk nekā 10 miljardi eiro no Eiropas daudzgada
budžeta un Eiropas ekonomikas atjaunošanas fonda. Galvenais
izaicinājums – turpmāku stratēģisko lēmumu pieņemšanā un to
īstenošanā pieturēties pie Nacionālā attīstības plāna, kas
ir ceļa karte mūsu ekonomikas pārveidei, padarot to daudz
konkurētspējīgāku. No tā būs atkarīgs, cik ātri pārvarēsim
Covid-19 pandēmijas radīto krīzi un atgriezīsimies uz
ekonomiskās izaugsmes ceļa.”
Sekmīgi noslēdzies finanšu sektora uzraudzības
“kapitālais remonts”
Sakārtot finanšu noziegumu novēršanas sistēmu un atjaunot
valsts starptautisko reputāciju – tā bija šīs valdības nultā
prioritāte, kas tika izpildīta aizvadītajā gadā. Ministru
prezidenta stingrā uzraudzībā, pateicoties ciešai sadarbībai
starp Finanšu ministriju, tās padotības iestādēm, Ekonomikas,
Ārlietu, Iekšlietu ministrijām un finanšu institūcijām, 2020.
gadā Latvija apliecināja, ka ir novērsusi Moneyval ziņojumā
konstatētos trūkumus, un netika iekļauta tā dēvētajā “pelēkajā
sarakstā”. Vēl jo vairāk – Latvija kļuvusi par pirmo Moneyval
dalībvalsti, kuras normatīvais regulējums atbilst visiem
starptautiskajiem standartiem. Latvijas paveiktais finanšu sektora
uzraudzībā tika novērtēts starptautiski, 2020. gadā Latvijas
kredītreitings tika paaugstināts vēsturiski visaugstākajā
līmenī.
Nodokļu politikas uzlabošana, atbalsts uzņēmējiem un
vietējiem ražotājiem
Aizvadītajā gadā Finanšu ministrija
turpinājusi samazināt darbaspēka nodokļus, kā arī veicinājusi
visu sabiedrības grupu dalību sociālās sistēmas uzturēšanā.
Līdz ar šo gadu ieviests arī Vienotais nodokļu konts, lai
samazinātu administratīvo slogu uzņēmumiem un radītu motivējošu
vidi nodokļu samaksai. Šajā laikā Ekonomikas ministrija
turpinājusi darbu pie OIK sistēmas sakārtošanas un panāca
vienošanos par mehānismu pakāpeniskai OIK samazināšanai
iedzīvotāju un arī uzņēmumu maksājumos. Savukārt Zemkopības
ministrija panākusi, ka līdz pat 2023. gada beigām svaigiem
dārzeņiem, augļiem un ogām tiks saglabāta pievienotās vērtības
nodokļa samazinātā likme (5%), tādējādi atbalstot
lauksaimnieciskās produkcijas ražotājus. Tāpat mazajiem
ražojošajiem lauksaimniekiem papildus ES tiešajiem maksājumiem
tika piešķirts atbalsts vēl 4 miljonu eiro apmērā.
Tiesiskuma stiprināšana
Valdības otrajā darbības gadā tika paveikti būtiskākie soļi
specializētās Ekonomisko lietu tiesas izveidē (tā darbu uzsāks
šā gada martā). Tāpat Tieslietu ministrija noslēdza tieslietu
auditu, lai padarītu ātrāku kriminālprocesu, veicinātu spriedumu
kvalitāti un celtu profesionālo kvalifikāciju. Ieviesta arī jauna
procedūra ģenerālprokurora atlasē. Solis tiesiskuma stiprināšanā
ir arī Kultūras ministrijas un Saeimas sagatavotais Sabiedrisko
elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likums, ko
pieņēma pagājušajā gadā. Pieņemot likumu, tika nolemts
novirzīt papildu 8,3 miljonus eiro sabiedrisko mediju iziešanai no
reklāmas tirgus.
Iekšējā drošība un valsts aizsardzība
2020. gadā Aizsardzības ministrija izstrādājusi Valsts
aizsardzības koncepciju, kas paredz četrus virzienus: Nacionālo
bruņoto spēku iesaisti, visaptverošo aizsardzību, NATO kolektīvo
aizsardzību un starptautisko sadarbību. Tāpat pērn tika
sagatavoti depo tipveida projekti dienestu infrastruktūras
sakārtošanai visā Latvijas teritorijā, kā arī izstrādāti
jauni formastērpi ugunsdzēsējiem glābējiem un robežsargiem.
Atbalsts iedzīvotājiem
Tāpat šajā laikā Ekonomikas ministrija paplašinājusi
atbalsta programmu mājokļu iegādei ģimenēm ar bērniem, par 35
miljoniem eiro palielinājusi finansējumu daudzdzīvokļu dzīvojamo
ēku atjaunošanai, kā arī piešķīrusi līdzfinansējumu
pabalstam, ko par dzīvojamās telpas atbrīvošanu izmaksā
denacionalizēto namu īrniekiem. Izglītības un zinātnes
ministrija pērn panākusi darba samaksas pieaugumu visu izglītības
līmeņu pedagogiem, savukārt Labklājības ministrija palielinājusi
garantēto minimālo ienākumu līmeni, paaugstinājusi trūcīgas
mājsaimniecības ienākumu slieksni, kā arī palielinājusi
koeficientus vecuma pensijas aprēķināšanai. Veselības ministrija
panākusi, ka kompensējamiem medikamentiem receptē tiek norādīta
aktīvā viela, nevis konkrētu zāļu nosaukumi, savukārt aptiekās
ir pienākums izsniegt zāles, kas pacientam izmaksātu vislētāk.
Attīstība reģionos
2020. gadā Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrija īstenojusi
administratīvi teritoriālo reformu, tādējādi sekmējot
kvalitatīvu pašvaldības pakalpojumu nodrošināšanu
ikvienam iedzīvotājam neatkarīgi no dzīvesvietas.
Savukārt Satiksmes ministrija 2020. gadu veltījusi ceļu
infrastruktūras attīstībai un sakārtošanai. Ir izveidota
ilgtermiņa stratēģija – Latvijas valsts ceļu tīkla attīstības
plāns 2020.–2040. gadam – un atbilstošs rīcības plāns ar
izmaksām tā īstenošanai līdz 2030. gadam. Piesaistīti papildu
75 miljoni eiro, kas ieguldīti valsts galveno un reģionālo
autoceļu remontos.
Darbs pie Nacionālā attīstības plāna 2021-2027 izstrādes
Tāpat valdība aizvadītajā gadā aktīvi strādājusi pie
Nacionālā attīstības plāna 2021.-2027. gadam, kas Saeimā
tika apstiprināts 2020. gada 2. jūlijā. Pārresoru koordinācijas
centra rīkotajās sarunās ar nozaru pārstāvjiem, ekspertiem,
zinātniekiem, sabiedrisko organizāciju, valsts pārvaldes un
pašvaldību pārstāvjiem, uzņēmējiem un politiķiem tika
diskutēts par iedzīvotāju un valsts prioritātēm, stratēģiskajiem
mērķiem.
Atbalsts un drošības pasākumi Covid-19 laikā
Jau kopš pirmajām pazīmēm par Covid-19 izplatību pandēmijas
apmēros Veselības ministrija ciešā sadarbībā ar padotības
iestādēm un citām valsts pārvaldes un ārstniecības iestādēm
ir uzraudzījusi epidemioloģisko situāciju, lemjot par
nepieciešamajiem drošības pasākumiem slimības izplatības
ierobežošanai un sabiedrības veselības pasargāšanai. Veselības
ministrija, vēlāk arī Aizsardzības ministrija centralizēti
iepirkušas individuālos aizsardzības un dezinfekcijas līdzekļus,
nodrošinājušas to loģistiku.
Savukārt Ārlietu ministrija sadarbībā ar
Satiksmes ministriju nodrošinājusi Latvijas vēsturē vērienīgāko
valstspiederīgo repatriāciju – kopumā tika organizēti 46
starptautisko pasažieru pārvadājumu reisi no 14 pasaules valstīm.
Iekšlietu ministrijas izstrādātais un ieviestais Covidpass.lv,
iedzīvotājiem padarīja ērtāku robežu šķērsošanu un
informācijas apriti.
Lai palīdzētu uzņēmumiem un iedzīvotājiem pārvarēt
Covid-19 izplatības izraisītās sekas, valdība īstenojusi dažādus
atbalsta pasākumus – gan nozarēm, gan uzņēmējiem, gan
strādājošajiem. Tā, piemēram, ieviesti dīkstāves pabalsti,
atbalsta pasākumi ģimenēm ar bērniem, pagarināti nodokļu
samaksas termiņi, kā arī ieguldīti līdzekļi tautsaimniecībai
būtisku projektu īstenošanā, lai sildītu ekonomiku. Tāpat
Kultūras ministrija izstrādājusi atbalsta mehānismus jaunu
kultūras vērtību radīšanai un nodarbinātības veicināšanai,
un izstrādāti dažādi metodiskie materiāli par darba organizāciju
ārkārtējās situācijas laikā.
Covid-19 pandēmijas laikā Izglītības un zinātnes ministrija
izveidojusi izglītojošu TV kanālu “Tava klase”, kas
nodrošināja audiovizuālu materiālu sagatavošanu, pārraidi un
pieejamību bezmaksas televīzijas platformās 1.–6., 9. un 12.
klasei. Šis Latvijā radītais kanāls tika iekļauts Ekonomiskās
sadarbības un attīstības organizācijas (OECD), arī UNESCO
pasaules labāko risinājumu vidū izglītības nodrošināšanai
Covid-19 pandēmijas laikā.
Savukārt ekonomikas ministrija izstrādājusi Latvijas ekonomikas
atjaunošanas plānu “Stratēģija Latvijai Covid-19 krīzes radīto
seku mazināšanai”.
Valdības otrajā darbības gadā notika 94 Ministru kabineta
sēdes, kurās ir izskatīti 2704 jautājumi. To skaitā ir pieņemti
834 Ministru kabineta noteikumi, kā arī atbalstīti un izskatīšanai
Saeimā nosūtīti 254 likumprojekti. Sēžu kopējais ilgums bija
325 stundas un 45 minūtes. Ievērojot drošības pasākumus
Covid-19 pandēmijas izplatības mazināšanai, 78 Ministru
kabineta sēdes notika attālināti.
