Rīga, 21.marts, LETA. Apcerot Jēzus Kristus ciešanu ceļu un nāvi pie krusta, šodien vairāki simti dažāda gadagājuma kristiešu no Svētā Jēkaba katedrāles pa Vecrīgas ielām devās Krustaceļa procesijā.
Dodot svētību procesijas dalībniekiem, Latvijas Romas katoļu baznīcas kardināls Jānis Pujats atgādināja pirmo Krustaceļu un aicināja atcerēties Kristus nāves nozīmi ticīgo dzīvē. Viņš pauda atzinību šai pēdējos gados aizsāktajai tradīcijai katru gadu Lielajā piektdienā kopā doties procesijā.
Dziedot populārus kristiešu Ciešanu laika dziedājumus, lāpnešu pavadībā gājiena sākumā nestajam koka krustam sekoja apvienotais draudžu koris, garīdzniecības pārstāvji, jaunieši, vecāka gadagājuma ļaudis un arī dažāda vecuma bērni, no kuriem daži Krustaceļa gājienu mēroja, sēžot ratiņos.
Par procesijas dalībnieku drošību gādāja vairāki policijas darbinieki, kā arī pašu kristieši iecelti kārtības sargi, kuru ikvienam, arī tiem procesijas dalībniekiem, kas gājienam pievienojās vēlāk, dalīja īpaši sagatavotas grāmatiņas ar Romas katoļu baznīcas arhibīskapa kardināla Jāņa Pujata un Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas Liepajas bīskapa Pāvila Brūvera uzrunām, kā arī Krustaceļa apcerēm un dziesmu tekstiem.
Lai visi procesijas dalībnieki labāk dzirdētu paredzētajās 14 apstāšanās vietās pie dažādām draudžu baznīcām un citviet lasītos Bībeles fragmentus, kā arī lūgšanas un apceres, gājienu pavadīja automašīna, uz kuras jumta bija piestiprināti skaļruņi, novēroja aģentūra LETA.
Gājiens noslēdzās Doma laukumā un to noslēdza Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags.
Jau trešo gadu Jēzus Kristus nāves piemiņas dienā, Lielajā piektdienā, kristieši devās Krustaceļa procesijā, kura gadu no gada iesaista arvien vairāk draudžu no dažādiem Latvijas reģioniem.
Parasti 14 apstāšanās jeb staciju attēli ir izvietoti katrā katoļu dievnamā, bet var būt arī brīvdabas krustaceļi, kā tas ir, piemēram, Aglonas bazilikas sakrālajā laukumā. Ticīgie cilvēki Lielā gavēņa laikā trešdienās un piektdienās, kā arī citās dienās publiski vai individuāli dodas šajā ciešanu atceres ceļā, par palīgu izmantojot lūgšanu grāmatiņu, citu apceres tekstu vai apdomājot Kristus ciešanas saviem vārdiem.
Gājienam noslēdzoties, visi tiek aicināti uz Kristus ciešanu dievkalpojumiem, kas tradicionāli notiek plkst.15 – Jēzus ciešanu stundā.
Krustaceļš ir viens no populārākajiem tautas dievbijības vingrinājumiem Romas katoļu baznīcā, un mūsdienās tas gūst ievērību arī citās konfesijās.
Vārds Krustaceļš – Via Crucis – ir ņemts no latīņu valodas, un tas nozīmē ciešanu ceļu, ko Kristus ar smago krustu plecos veica līdz soda vietai Jeruzalemē, Kalvārijas kalnā. Vēsturiskās Krustaceļa tradīcijas sākums bija Jeruzaleme.
Krustaceļš kā kristīgās tautas populāra tradīcija kļuva pazīstams viduslaiku garajā periodā, un tas saistās ar svētā Bernarda, svētā Asīzes Franciska un svētā Bonaventūras vārdiem.
Visdedzīgākais Krustaceļa tradīcijas izplatītājs bija nenogurstošais franciskāņu misionārs svētais Leonards. Viņš bija pirmais, kurš pēc pāvesta Benedikta XIV lūguma par godu Svētajam gadam 1750.gada 27.decembrī iesāka Lielās piektdienas Krustaceļa tradīciju Romā, Kolizejā, kuru tagad turpina visi nākamie pāvesti.
