Ja
2015. gadā ceļu policistiem piedāvāto kukuļu apmērs, par ko
tika uzsākti kriminālprocesi, bija aptuveni 20 tūkstoši eiro, tad
2020. gadā piedāvāto kukuļu kopējais apjoms samazinājies par
ceturto daļu, liecina Valsts policijas (VP) apkoptā informācija.
Starp policistiem kukulis visbiežāk piedāvāts ceļu policijas
pārstāvjiem, visbiežāk to darījuši autovadītāji alkohola
reibumā. Lai arī sabiedrības izpratne par korupciju ir
uzlabojusies, tomēr joprojām daļa iedzīvotāju neapzinās, ka
kukuļdošana jebkādā apmērā ir krimināli sodāma, liecina VP
veiktais pētījums. Tāpēc šī gada rudenī tiek uzsākta
informatīva kampaņa, lai mazinātu korupcijas apjomu uz Latvijas
ceļiem. Par to informē Valsts
policijas Sabiedrisko
attiecību nodaļas vecākā speciāliste Līna
Kaļķe.
“Valsts policija turpina strādāt, lai pilnveidotu iedzīvotāju
izpratni par korupciju un skaidrotu tās negatīvās sekas uz
sabiedrību kopumā, taču mums vēl ir daudz darāmā – tostarp ne
tikai skaidrojošajā darbā ar iedzīvotājiem, bet arī mūsu pašu
darbinieku morālās stājas un ētikas normu stiprināšanā.
Satraucoši ir pētījuma dati, ka 7 % iedzīvotāju ir nācies
uzklausīt kukuļa ņemšanas piedāvājumu no policijas darbinieka,
jo mūsu mērķis ir panākt ka šis rādītājs ir nulle. Abos
virzienos. Ņemot vērā, ka visbiežāk kukuļdošana novērojama uz
ceļiem, šoruden esam uzsākuši kampaņu, kas izglītotu
autovadītājus un atturētu viņus no pievēršanās noziedzīgam
nodarījumam, tas ir, korupcijai,” teic VP priekšnieks Armands
Ruks.
Pēc VP apkopotās informācijas, 2015. gadā piedāvāto kukuļu
apmērs policistiem dažādās struktūrvienībās kopā bijuši
20 720,29 eiro, kur mazākā kukuļa summa bijusi 5 eiro,
savukārt lielākā – 5000 eiro. 2020. gadā policistiem piedāvāti
kukuļi par kopējo summu 15 909 eiro, no kuriem mazākā
piedāvātā naudas summa bijusi 20 eiro, lielākā – 5000 eiro.
2021.gadā līdz 1. septembrim policijas darbiniekiem kopumā
piedāvāti jau 10 845 eiro.
Apkopojot datus par korupciju ceļu satiksmē, VP secinājusi, ka
kopumā kukuļdošanas apjoms uz ceļiem krītas – ja 2015. gadā
reģistrēti 180 kukuļdošanas gadījumi, tad 2020. gadā – 32,
taču attiecīgi palielinājies katra atsevišķa kukuļa apjoms.
Visbiežāk kukuļus uz ceļiem piedāvājuši autovadītāji,
kuri pie stūres sēdušies alkohola ietekmē –, no sodiem
mēģinājuši atpirkties arī ātruma pārkāpēji. 2021. gadā līdz
1. septembrim kukuli mēģinājuši iedot 10 dzērājšoferi, kā arī
septiņi autovadītāji, kuri braukuši ātrāk par atļauto ātrumu.
Socioloģisko pētījumu aģentūra “Norstat” pēc VP
pasūtījuma 2021. gada septembrī veica aptauju, lai noskaidrotu
iedzīvotāju attieksmi pret korupciju. Respondenti tika lūgti
atbildēt par policiju kopumā, nenodalot struktūrvienības. 86 %
respondentu atzina, ka nekad nav nonākuši situācijā, kad pēc
viņu izdarīta pārkāpuma policijas pārstāvis to piedāvā
noklusēt apmaiņā pret kukuli. 6 % respondentu kukuli esot
piedāvājuši paši, savukārt 21 % iedzīvotāju ir dzirdējuši
par kukuļdošanas gadījumiem radinieku, draugu un paziņu lokā.
Reģionālā griezumā korupcija visbiežāk novērojama Pierīgā –
gan piedāvājot kukuli policistam (10 %), gan policista izteikta
gatavība kukuli saņemt (12 %).
Puse respondentu (51 %) kukuļa došanu policijas pārstāvim
novērtē kā smagu pārkāpumu, kas attiecīgi sodāms, 39 %
iedzīvotāju uzskata, ka tas būtu samērīgi sodāms pasākums,
piemēram, piespriežot sodu dotā kukuļa apmērā, savukārt 10 %
šķiet, ka tas ir sīks pārkāpums. Lielākoties respondenti kukuli
nedod morālu apsvērumu dēļ – 78 % kukuļdošana nav pieņemama
rīcība, 12 % kukuļus nedod, jo baidās no soda, savukārt
atlikušie 10 % – jo nezina, kā to pareizi izdarīt.
Tajā pašā laikā lielākā sabiedrības daļa nav informēta
par reālajiem sodiem, kas pienākas par kukuļdošanu. 28 %
respondentu ir pārliecināti, ka par šādu pārkāpumu pienākas
naudas sods dotā kukuļa apjomā, 38 % uzskata, ka naudas sods var
sasniegt pat 120 minimālās mēnešalgas, 24 % respondentu domā, ka
kukuļa devējam pienākas cietumsods līdz 5 gadiem, savukārt 16 %
respondentu tic, ka kukuļa došanas gadījumā tiktu cauri ar
brīdinājumu. Krimināllikumā par kukuļdošanu paredzētie sodi ir
īslaicīga brīvības atņemšana, piespiedu darbs, naudas sods vai
brīvības atņemšana no 5 līdz 10 gadiem, par katru individuālo
gadījumu spriež tiesa.
Kampaņa pret kukuļdošanu iekļaus gan jau tradicionālos vides
stendus un video reklāmas rullīšus, kas atgādinās par koruptīvu
darbību noziedzīgo dabu, gan liks palūkoties uz korupciju no
absurda puses. Sadarbībā ar “Comedy Latvija” tapuši sižeti,
kuros kukuļi tiek piedāvāti visdīvainākajās vietās, lai
nesamaksātu pilnu cenu par preci vai pakalpojumu – piemēram,
mēģinot iegādāties līgavas kleitu par puscenu vai cenšoties
iemainīt bulciņas pret degvielas kannu. “Ja visiem šķiet
skaidrs, ka mēģināt kaut ko “sarunāt” veikalos vai kafejnīcās
ir absolūti bezjēdzīgi, kāpēc gan kāds iedomājas, ka “sarunāt”
varēs ar policistu?” ideju ieskicē A.Ruks.
