Rīga, 3.sept., LETA. Augustā turpinājies sērijveida dzīvokļu cenu kritums Rīgā, liecina nekustamo īpašumu kompānijas “Latio” pētījums.
Vidējā sērijveida dzīvokļu cena augustā sasniegusi 1540 eiro (1082 latus) par kvadrātmetru, kas ir par 3% zemāka nekā jūlijā un par 20% augstāka nekā pagājušā gada augustā.
Kā norāda “Latio”, augustā saglabājusies tendence, ka bankas daudz ilgāk nekā vēl pirms dažiem mēnešiem izskata kredītu pieteikumus. Minimālais laiks līdz kredīta garantijas vēstules izsniegšanai esot vismaz divas nedēļas, bet darījumu pabeigšanas laiks varot ilgt pat trīs mēnešus.
Spriežot pēc īpašumu vērtējumu pieprasījumiem, pieaudzis pircēju īpatsvars, kuri vēršas pie nebanku sfēras kreditētājiem. Kā būtiskākais šķērslis kredīta saņemšanai bankās tiek minēts pašu līdzekļu trūkums vismaz 10% apmērā no darījuma summas, informē eksperti.
Atsevišķi jauno projektu attīstītāji sāk paši kreditēt pircējus un dod laiku meklēt citu kreditoru vēl gadu pēc pirkuma līguma noslēgšanas, bet atsevišķos jaunos projektos dzīvokļu pārpircēji reizēm piedāvā par 10%-30% zemāku cenu nekā projekta attīstītāji.
Kā liecina “Latio” pētījums, šomēnes vēl nav saskatāmi faktori, kas nākamajā mēnesī varētu veicināt cenu korekcijas procesa apstāšanos. Lai arī augustā cenu kritums procentuāli ir nedaudz lēnāks nekā iepriekšējos divos vasaras mēnešos, tas vienalga ir ļoti izteikts.
Pamatojoties uz lielākajiem nekustama īpašuma portāliem, dzīvokļu piedāvājums Rīgā augustā salīdzinājumā ar jūliju ir nedaudz samazinājies, taču vēl aizvien ir gada augstākajos līmeņos. Pārdevēju aktivitāte piedāvājumu varētu uzturēt augstajos līmeņos arī nākamajā mēnesī, jo sezonāli atvaļinājumu perioda beigas iezīmē aktivitātes pieaugumu.
“Latio” speciālisti norāda, ka liela daļa pārdevēju neapzinās tirgus lejupslīdi, viņu vidū dominējot viedoklis – rudenī situācija, ko ietekmēja komercbanku kreditēšanas nosacījumu pastiprināšana, stabilizēsies. Viņuprāt, bankas nodrošinās hipotekāro kredītu pieejamību vismaz tādā līmenī, kāds tas bija pirms gada, un tirgū mājokļu cenas stabilizēsies.
Tomēr palielinoties arī pārdevēju īpatsvars, kas apsver iespēju pazemināt cenu. Viņu vidū galvenokārt ir īstermiņa tirgus dalībnieki, kas apzinās drīzumā gaidāmās problēmas ar kredītu atmaksu un vēlas ātrāk noslēgt pārdošanas darījumu. Dzīvošanai piemērotu mājokļu īpašnieki tos piedāvā īrēt, neremontētu telpu īpašnieki lūdz bankām “kredīta brīvdienu” pagarinājumus, rakstīts pētījumā.
Savukārt pircēji bez vēlamās brīvākas piekļuves kredītiem sagaida vēl lielāku cenu kritumu. Bieži tiek minēts vēlamais samazinājums vēl par 15%-20% no pašreizējās vidējās cenas segmentā. Saglabājas tendence, ka aktīvie pircēji lielāko uzmanību velta cenas un kvalitātes attiecībai, informē “Latio” eksperti.
Pētījumā atzīts: augustā strauji – par 30% – palielinājies dzīvokļu īres piedāvājums. To, līdzīgi kā jūnijā un jūlijā, ietekmējis apstāklis, ka aizvien vairāk dzīvokļu īpašnieku, ievērojot pircēju intereses sarukumu, izvēlas gūt ienākumus, izīrējot sākotnēji pārdošanai izlikto dzīvokli. Šādu apsvērumu iespaidā palielinās īres piedāvājums dzīvokļiem jaunajos projektos, kas ir piemēroti dzīvošanai, respektīvi, – ar pilnu apdari. Tiek meklēti arī īrnieki dzīvokļiem ar “balto apdari”, solot īres maksu samazināt uz īrnieka veiktā remonta izdevumu rēķina.
“Latio” informē, ka Rīgā saglabājas augsts pieprasījums pēc vienistabas un divistabu dzīvokļu īres. To īres cenas atkarība no rajona un stāvokļa ir 200 līdz 250 lati mēnesī, bet centrā – no 350 līdz 400 latiem mēnesī, neskaitot komunālos maksājumus.
Pastāv interese par īres dzīvokļiem arī Rīgas rajonā – Siguldā, Saulkrastos, kur īres cena ir no 150 līdz 200 latiem mēnesī, neskaitot komunālos maksājumus.
Lai arī īres tirgū pieprasījums aizvien pārsniedz piedāvājumu, īres cenas ir stabilas, teikts pētījumā. Atšķirībā no mājokļu cenām, kuru straujo pieaugumu nodrošināja banku kredītpolitika, vidējais algu pieaugums nav bijis tik straujš, lai absorbētu tālāku īres cenu palielināšanos. Iepriekšējā gada laikā Rīgā tās cēlušās vidēji par 50%-70%.
Gan izīrētāji, gan īrnieki orientējas uz īstermiņa līgumiem – viens gads. Pārdevēji nevēlas ilgtermiņa saistības, cerot dzīvokli pārdot vai arī vēlāk celt cenu. Savukārt īrnieki nevēlas riskēt un pārmaksāt, ja nākotnē īres cenas samazinātos.
