Latvijas iedzīvotāju attieksme pret seksuālajām minoritātēm ir viena
no noraidošākajām Eiropas Savienībā (ES), liecina Eirobarometra
pētījums.
Lūgti novērtēt, vai attiecības starp viena dzimuma cilvēkiem ir
uzskatāmas par normālām, tikai 25% aptaujāto piekrituši šādam viedoklim,
68% aptaujāto viendzimuma attiecības neesot akceptējamas, bet 7% nav
bijis viedokļa.
Noraidošāka attieksme pret seksuālajām minoritātēm ir tikai
Bulgārijā, kur viendzimuma attiecības akceptē tikai 20% aptaujāto, bet
noraida – 71%. Salīdzinoši vidēji ES viendzimuma attiecības ir
pieņemamas 72% aptaujāto, kamēr augstākā tolerance ir vērojama Zviedrijā
– 95%, Nīderlandē – 92% – un Dānijā – 90%.
Lietuvā viendzimuma attiecības ir pieņemamas 35% aptaujāto, bet nav
pieņemamas – 59%, savukārt Igaunijā šāda veida attiecības par normālām
novērtējuši 49% aptaujāto, bet par nepieņemamām – 44% respondentu.
Līdzīga attieksme Latvijā vērojama arī pret viendzimuma laulībām,
taču šajā jautājumā vēl noraidošāki par Latvijas iedzīvotājiem bijuši ne
tikai bulgāri, bet arī slovāki. Latvijā viendzimuma laulības būtu
gatavi akceptēt 24% aptaujāto, tās nav pieņemamas 70%, bet 6% nav bijis
viedokļa.
Salīdzinoši vidēji ES 69% aptaujāto pauduši viedokli, ka viendzimuma
laulībām būtu jābūt atļautām, bet pretēju viedokli – 26%. Vispozitīvāk
pret viendzimuma laulībām bijuši noskaņoti iedzīvotāji Nīderlandē,
Zviedrijā, Dānijā, Spānijā un Luksemburgā.
Tikai 13% Latvijā aptaujāto norādījuši, ka justos pilnīgi ērti, ja
divi homoseksuāli vīrieši publiski izrādītu savu pieķeršanos viens
otram, piemēram, skūpstītos vai sadotos rokās. 7% justos mēreni ērti.
Tikmēr 75% justos pilnīgi nekomfortabli, turklāt tas ir otrais
augstākais rādītājs starp aptaujātajām valstīm. Latvijai seko vien
Bulgārija.
Savukārt, ja šādu pieķeršanos izrādītu lesbiešu pāris, pilnīgi
komfortabli justos 20% Latvijas iedzīvotāju, mēreni komfortabli – 12%,
bet pilnīgi neērti – 62%.
Vienlaikus Latvijā ne visi jūtas ērti arī tad, ja sabiedrībā šādā
veidā jūtas izrāda heteroseksuāls pāris. 68% tas problēmas nesagādātu,
12% justos mēreni ērti, bet 14% – pavisam neērti.
Taujāti, kā justos, ja geji, lesbietes un biseksuālas personas
ieņemtu augstāko vēlēto politisko amatu valstī, 45% Latvijā aptaujāto
norādījuši, ka tas viņiem liktu justies nekomfortabli. Savukārt 32% ar
to nebūtu nekādu problēmu. Transpersonu atrašanās šādos amatos liktu
justies nekomfortabli 54% iedzīvotāju, bet 23% justos pilnīgi ērti.
Savukārt taujāti, vai gejiem, lesbietēm un biseksuālām personām būtu
jābūt tādām pat tiesībām kā heteroseksuāļiem, Latvijas iedzīvotāji vairs
nav bijuši tik noraidoši un 49% aptaujāto piekrituši šādam viedoklim,
kamēr 43% bijis pretējs viedoklis. Šajā jautājumā noraidošāks viedoklis
par seksuālo minoritāšu tiesībām bijis piecās valstīs – Slovākijā, kuras
iedzīvotāji bijuši visnoraidošākie, Rumānijā, Bulgārijā, Horvātijā un
Ungārijā.
Vaicāti, vai transpersonām vajadzētu būt iespējai mainīt savus
dokumentus, lai tie atbilstu viņu iekšējai dzimumidentitātei, 42% tam
piekrituši, bet tikpat daudziem bijis pretējs viedoklis. Vēl noraidošāka
attieksme pret šādu iespēju ir Kiprā, Polijā, Horvātijā, Čehijā,
Lietuvā, Slovākijā, Rumānijā, Ungārijā un visbeidzot – Bulgārijā.
Savukārt vispozitīvāk šajā jautājumā izteikušies Spānijas, Maltas un
Nīderlandes iedzīvotāji.
Tikmēr, taujāti, vai, piemēram, pasē pie dzimuma norādes vajadzētu
ieviest trešo variantu personām, kas sevi neidentificē ne kā vīrieti, ne
sievieti, Latvijā aptaujātie bijuši īpaši noraidoši. 67% šādu iespēju
neatbalsta, bet 21% atbalsta. Tikmēr, piemēram, Maltā, Spānijā un
Nīderlandē atbalstu tam pauduši vismaz 60% iedzīvotāju, bet Dānijā,
Luksemburgā, Somijā, Lielbritānijā, Beļģijā, Īrijā, Francijā, Austrijā
un Dānijā – vismaz 50%.
Kopumā 30% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka valstī ir plaši izplatīta
geju, lesbiešu un biseksuālu personu diskriminācija, bet 43% uzskata,
ka tā ir reti sastopama. 20% uzskata, ka Latvijā ir sastopama plaša
transpersonu diskriminācija, bet 17% tā domā par interseksuāļiem.
