Dzirkstele.lv
Šā gada sākumā Latvijā dzīvoja 393 700 senioru, kas ir vecāki par 65 gadiem, un tas ir katrs piektais jeb 20,8% no visiem iedzīvotājiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.
Pirms 30 gadiem 1991.gadā senioru īpatsvars bija gandrīz divreiz mazāks – 11,8% jeb 314 500 senioru.
Kā skaidroja CSP, senioru īpatsvara pieaugumu ietekmē vairāki faktori, tai skaitā paredzamā mūža ilguma pieaugums, dzimstības kritums, kā arī migrācija.
1991.gadā personām, kas sasniegušas 65 gadu vecumu, vidēji paredzamais mūža ilgums bija 14,9 gadi, bet 30 gadu laikā tas pakāpeniski pieaudzis un 2019.gadā sasniedza 17,2 gadus. Taču 2020.gadā pieaugot mirstībai Covid-19 pandēmijas ietekmē, rādītājs samazinājies līdz 16,7 gadiem.
CSP secinājis, ka visvairāk Covid-19 ietekmējis seniorus – no visiem inficētajiem 37 700 jeb ceturtā daļa (25%) ir seniori vecumā virs 60 gadiem. Šajā vecuma grupā reģistrēti 2350 mirušie jeb 88,8% no visiem mirušajiem ar apstiprinātu Covid-19.
2021.gada sākumā Latvijā 46,2% iedzīvotāju bija vīrieši un 53,8% – sievietes. Savukārt starp senioriem šis dalījums ir krasi atšķirīgs – tikai trešdaļa no iedzīvotājiem šajā vecumā ir vīrieši (33,3%), bet divas trešdaļas – sievietes (66,7%). No Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm Baltijas valstīs ir vislielākā dzimumu disproporcija senioru vidū, kuras cēlonis ir būtiskas paredzamā mūža ilguma atšķirības starp dzimumiem. Vīriešiem 65 gadu vecumā pērn vidēji bija paredzami 13,8 mūža gadi, bet sievietēm 18,6 gadi.
Republikas pilsētās augstākais senioru īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā ir Daugavpilī (23,7%), bet vismazākais Jelgavā (19,3%). Savukārt Rīgā (21,4%) tas ir virs Latvijas vidējā. Salīdzinot reģionus, augstāks senioru īpatsvars par Latvijas vidējo rādītāju ir Latgalē, Kurzemē, Vidzemē (attiecīgi – 22,7%, 21,7%, 21,6%), kamēr Pierīgas un Zemgales reģionā tas ir mazāks (attiecīgi – 18,1% un 20,1%).
Lai arī senioriem, salīdzinot ar citām vecuma grupām, ir sliktāks veselības pašnovērtējums un 2020.gadā 32,5% iedzīvotāju vecumā no 65 gadiem savu veselības stāvokli vērtēja kā sliktu vai ļoti sliktu, 52,7% kā vidēju un tikai 14,8% kā labu vai ļoti labu, pēdējos gados senioru veselības pašnovērtējums uzlabojas. Salīdzinājumam 2010.gadā savu veselību kā sliktu vai ļoti sliktu vērtēja 44,9%, kā vidēju 44,3%, bet kā labu vai ļoti labu 10,9% senioru.
2020.gadā trīs ceturtdaļas (74,1%) senioru vecumā no 65 gadiem norādīja, ka pēdējā pusgada laikā veselības problēmas ir traucējušas vai ierobežojušas veikt ikdienišķas aktivitātes. Pretēji veselības stāvokļa pašnovērtējumam šis rādītājs senioru vidū pēdējos gados nedaudz pasliktinās – 10 gadu laikā pieaugums par 6,8 procentpunktiem (2010.gadā 67,3%).
LETA
