Latvijā samazinās susuru populācija un to
apdzīvotās teritorijas, atsaucoties uz pagājušā gada datiem, aģentūru
LETA informēja Dabas aizsardzības pārvaldes pārstāve Maija Rēna.
Viņa pavēstīja, ka Dabas aizsardzības pārvalde jau vairākus gadus
veic susuru monitoringu, lai iegūtu datus par Latvijā dzīvojušo susuru
populācijas stāvokli.
Pēc Rēnas paustā, Latvijā ir sastopamas trīs susuru dzimtas sugas –
meža susuris, lielais susuris un mazais jeb lazdu susuris. Visas sugas
ir iekļautas īpaši aizsargājamo sugu sarakstā un Latvijas Sarkanajā
grāmatā.
Monitoringa dati liecina, ka 2020.gads meža susura populācijai bijis
sliktākais kopš 2015.gada – zemākie rādītāji bijuši gan kopējai
zinātnieku izliktajai būrīšu apdzīvotībai, gan izplatības apgabala
lielumam.
Dabas aizsardzības pārvaldes eksperts un zoologs Valdis Pilāts
norādīja, ka cēloņi šādām izmaiņām pagaidām nav zināmi. Visticamāk,
iespaidu atstājusi mežsaimnieciskā darbība un, iespējams, kādi dabas
faktori. Piemēram, mazā susura monitorings uzrāda, ka būrīšu apdzīvotība
pēdējos gados kritusies, un tas varētu būt saistīts ar klimata
izmaiņām.
Pēc Pilāta paustā, citās valstīs veiktajos pētījumos noskaidrots, ka
siltās un lietainās ziemās pieaug ziemojošo mazo susuru mirstība. Līdz
ar to susuri savā ziņā ir arī Latvijas dabas indikatori, tomēr labākai
cēloņsakarību izskaidrošanai veicami papildu pētījumi.
Datus par 2021.gada sezonu eksperti vēl turpina ievākt, un pirmos secinājumus varēs veikt, kad tie būs apkopoti un izanalizēti.
Susuru monitorings notiek vasarā un līdz brīdim, kad susuri dodas
ziemas miegā. Zinātnieki šādi uzmana mazā un meža susura populācijas
stāvokli, lai ar monitoringa palīdzību ne tikai izvērtētu susuru
populācijas un to dzīvotņu stāvokli, bet arī nepieciešamības gadījumā
sagatavotu ieteikumus nelabvēlīgu ietekmju novēršanai.
Lai varētu novērot un uzskaitīt susurus, dabā tiek izvietoti susuriem
piemēroti būrīši. Tā kā susuri dabīgos apstākļos savas migas ierīko
koku dobumos, cilvēku izgatavotie mākslīgie dobumi – būrīši, ir laba
alternatīva, kuros iemitinās mazie dzīvnieki, un tādējādi ļauj
ielūkoties to dzīvē.
Būrīši susuru pētniekiem būtiski atvieglo izpēti, jo atrast atklātās
migas ir ļoti darbietilpīgs pasākums, bet atrast migas koku dobumos ir
praktiski neiespējams uzdevums. Regulāras uzskaites ļauj spriest par
susuru sastopamību vienā vai otrā teritorijā, to skaita ikgadējām
svārstībām, kā arī par susuru sezonālo aktivitāti.
Apsekojot būrīšus, tajos iespējams atrast ne tikai susurus, bet arī
konkrētajā brīdī neizmantotu susura veidotu lodveida migu, kas liecina
par šo dzīvnieku atrašanos teritorijā. Tāpat būrīšos izdodas atklāt ne
vienu vien citu pārsteigumu, piemēram, lielās zīlītes ligzdu ar mazajiem
putnēniem vai olām, apdzīvotus vai pamestus lapseņu un iršu pūžņus, kas
ir krāšņi ar savu arhitektonisko izskatu un parāda dabas apdāvinātāko
būvnieku smalko darbu.
Pārvalde atgādina, ja redzat dabā izvietotu būrīti, to aiztikt
nedrīkst, jo neatbilstoša apiešanās un nevajadzīga būrītī mājojošo
dzīvnieku traucēšana var kaitēt dzīvniekiem.
Susuri Latvijā ir reti sastopami, jo Latvija ir to izplatības areāla
ziemeļu robeža. Visretāk sastopamais susuris ir meža, jeb lazdu susuris.
Vēl līdz pagājušā gadsimta beigām Latvijā varēja sastapt ceturto susuru
sugu – dārza susuri, kas nezināmu iemeslu dēļ Latvijā ir izzudis.
