Latvija var saskarties ar 35 dažādiem apdraudējumiem, un augstākais
varbūtības līmenis ir epidēmijām, liecina Iekšlietu ministrijas (IeM)
sagatavotā jaunā Civilās aizsardzības plāna projekts, kuru otrdien,
25.augustā, izskatīs valdība.
Kopš 2016.gada spēkā esošais Civilās aizsardzības un katastrofas
pārvaldīšanas likums nosaka, ka Valsts ugunsdzēsības un glābšanas
dienests sadarbībā ar citu institūciju iesniegtajiem priekšlikumiem
izstrādā Valsts civilās aizsardzības plānu. Latvijā jau iepriekš bijis
šāds plāns, taču, ņemot vērā 2016.gadā pieņemto likumu, jaunais plāns
papildināts atbilstoši aktuālajai situācijai.
Plānā minēts iespējamo apdraudējumu saraksts, reaģēšanas un seku
likvidēšanas darbu vadītāji, agrīnās brīdināšanas sistēmu saraksts,
informācijas apmaiņas platformas, iesaistāmo institūciju apziņošanas
kārtība un krīžu komunikācijas kārtība.
Tāpat plānā ir sadaļas par sadarbību un resursiem starptautiskās un
humānās palīdzības sniegšanā, Latvijas valstspiederīgo evakuāciju no
katastrofas skartās valsts, kā arī civilās aizsardzības sistēmas darbību
kara gadījumā. Plānā minēti arī pasākumi masveida iedzīvotāju
evakuācijai un pārvietošanai militāra iebrukuma, katastrofas vai to
draudu gadījumā.
Plānā ir iekļauti 35 iespējamie apdraudējumi, kurus atbilstoši
katastrofas riska novērtēšanas metodikai apzinājušas katastrofas
pārvaldīšanas iestādes. Katastrofu un to apdraudējumu novērtēšanā ir
ņemtas vērā iespējamās un radītās klimata pārmaiņas, jo pētījuma dati
rāda, ka tās nav apšaubāmas un ir tieši saistītas ar cilvēka radīto
ietekmi.
Sadalot pa grupām, plānā minēts, ka iespējamie apdraudējumi ir
ģeofiziskās dabas katastrofas – zemestrīces, zemes nogruvumi,
hidroloģiskās katastrofas – pali un plūdi. Tāpat iespējamie apdraudējumi
ir meteoroloģiskās dabas katastrofas – ilgstošas lietusgāzes, vētras,
viesuļi, klimatoloģiskās katastrofas – stiprs sals, sniegs, putenis,
apledojums, slapja sniega nogulums, karstums, apledojums, sausums, kā
arī meža un kūdras purvu ugunsgrēki.
Tāpat starp iespējamiem apdraudējumiem minētas bioloģiskās dabas
katastrofas, proti, epidēmijas – gripas pandēmija, sevišķi bīstamās
dzīvnieku slimības un plašas augu slimības.
Latvija var saskarties arī ar tehnogēnām katastrofām – bīstamo
ķīmisko vielu noplūdi objektā, avāriju naftas produktu cauruļvada
transporta infrastruktūrā, avāriju dabasgāzes apgādes sistēmā, kā arī
radioaktīvo vielu avāriju. Tāpat tehnogēnās katastrofas ir bioloģisko
vielu negadījumi, ugunsgrēki būvēs, dambju un citu hidrotehnisko būvju
pārrāvumi, avārijas vai negadījumi ostu un jūras hidrotehniskajās
inženierbūvēs, sadales elektrotīklu bojājumi un pārvades elektrotīklu
bojājumi, būvju sabrukums un bīstamo ķīmisko vielu noplūde no kuģiem.
Starp tehnogēnām katastrofām plānā minēta arī kuģa uzskriešana uz
sēkļa, kuģu sadursme, pasažieru kuģu katastrofa, autotransporta avārija,
aviācijas nelaimes gadījums ar gaisa kuģi, dzelzceļa transporta
katastrofa, sabiedriskās nekārtības, terora akti un iekšējie nemieri.
Plānā iekļautā informācija liecina, ka Latvijā, piemēram, epidēmijām
ir augsts varbūtības līmenis. Epidēmijas ir arī vienīgais apdraudējums,
kam speciālisti devuši augstāko varbūtības līmeni.
Plāna pielikumā skaidrots, ka epidēmiju iespējamība palielinās
ārkārtas situācijās, piemēram, ja ir notikusi dabas katastrofa vai
militārs iebrukums.Tāpat epidēmijas draudi var rasties infekcijas
pārrobežu pārnešanas gadījumā.
Latvijā par aktuālāko epidēmijas risku var uzskatīt gripas strauju
izplatīšanos, vidēji gripas sezonas laikā 3000 pacienti tiek
hospitalizēti saistībā ar gripu un gripas izraisītu pneimoniju, bet
ārstēšanu ambulatori saņem ap 50 000 pacientu. Lielākais nāves gadījumu
skaits tiek reģistrēts nedēļās, kad ir augstākā gripas epidēmijas
intensitāte. Pandēmiskā gripas vīrusa izplatīšanās gadījumā saslimušo un
mirušo skaits var ievērojami pieaugt.
Epidēmija ir vērtējama kā augsts risks, un tās iestāšanās gadījumā
būtiski tiek noslogota veselības nozares kapacitāte, kā arī liela
strādājošo skaita saslimšana vai darba nespēja, aprūpējot saslimušos
bērnus, var ietekmēt citu sabiedrībai svarīgo pakalpojumu nodrošināšanu,
piemēram, ūdensapgādi, elektroapgādi, reaģēšanu uz ugunsgrēkiem,
glābšanas darbiem un citiem ar drošību saistītiem notikumiem.
Plāns liecina, ka vidējs varbūtības līmenis ir plūdiem, karstumam,
stipram salam, ilgstošām lietavām, viesuļiem, vētrām un sausumam.
Savukārt ļoti zems varbūtības līmenis ir, piemēram, terora aktiem, iekšējiem nemieriem un radiācijas avārijai.
Plānā katram apdraudējuma veidam ir noteikta katastrofas
pārvaldīšanas institūcija. Tāpat plānā katra apdraudējuma pielikumā ir
atspoguļoti katastrofas pārvaldīšanas subjektu iesniegtie apdraudējuma
novērtējumi, kuros aprakstoši raksturoti notikuma scenāriji, izteikti
spriedumi par notikumu varbūtību un notikumu sekām.
Kā viens no būtiskākajiem jauninājumiem plānā minēta nepieciešamība
pēc jau aģentūras LETA iepriekš aprakstītās Iekšlietu ministrijas
ieceres par Civilās aizsardzības operacionālā vadības centra
izveidošanu. Tas nozīmē, ka civilās aizsardzības sistēmas darbība valsts
un reģionāla mēroga katastrofās, katastrofas draudu gadījumā, kara,
militāra iebrukuma vai to draudu gadījumā tiek koordinēta, izveidojot
minēto centru.
Paredzēts, ka šo centru vadīs Ministru prezidenta norīkota
amatpersona no IeM. Centrs tiktu izmantots kā platforma, lai nodrošinātu
visaptverošu informācijas apmaiņu dažādās darbības jomās, kā arī
koordinētu nepieciešamo pasākumu īstenošanu valsts apdraudējuma
gadījumā.
Centra uzdevumi būtu veikt starpinstitūciju darbības koordināciju,
īstenojot minētā plāna iekļautos reaģēšanas un seku likvidēšanas
pasākumus, apkopot iesaistīto institūciju sniegto informāciju par to
kompetencē esošajiem valsts apdraudējuma pārvaldīšanas jautājumiem.
Tāpat centrs koordinētu veicamās darbības ar Nacionālo bruņoto spēku
operacionālās vadības centru un sniegtu atbalstu valsts aizsardzības
sistēmai.
Centrs arī koordinētu papildus resursu piesaisti, analizētu
informāciju par valsts apdraudējuma situāciju un tās iespējamo attīstību
civilās aizsardzības jomā. Tāpat centra uzdevums būtu koordinēt
starptautiskās un humānās palīdzības pieprasīšanu un saņemšanu.
