Globālās pretkorupcijas koalīcijas
“Transparency International” veidotajā Korupcijas uztveres indeksā
2019.gadā Latvijas pozīcijas nedaudz pasliktinājušās, liecina
organizācijas ceturtdien publicētā informācija.
Pērn Latvijai indeksā piešķirti 56 punkti skalā no 0 līdz 100, kur
nulle nozīmē, ka sabiedrības uztverē valstī ir augsts korupcijas
līmenis, bet 100 – ka valstī nav korupcijas. 2018.gada indeksā Latvijai
bija piešķirti 58 punkti, kas mūsu valstij deva dalītu 41.vietu 180
vērtēto valstu un teritoriju vidū.
Latvijas lejupslīde Globālās pretkorupcijas koalīcijas “Transparency
International” veidotajā Korupcijas uztveres indeksā 2019.gadā signalizē
par nopietniem politiskās korupcijas riskiem, aģentūru LETA informēja
“Sabiedrība par atklātību “Delna”” direktore Liene Gātere.
Viņasprāt, Latvijas stagnējošā tendence ir pilnīgi pretēja valdības
uzstādītajam mērķim panākt, ka 2022.gada indeksā Latvijai būs labākie
rādītāji starp Baltijas valstīm.
Lai panāktu progresu, “Delna” aicina valdību un Saeimu 2020.gadā
ieviest starptautiskās rekomendācijas Latvijai un stiprināt politisko
godprātību, kā arī turpināt pilnveidot tiesu sistēmas efektivitāti un
publisko iepirkumu pārvaldību, iesaistot sabiedrību iepirkumu
uzraudzībā.
“Delnas” ieskatā jāstiprina arī valsts iestāžu iekšējā godaprāta un
kontroles sistēmas, lai radītu korupcijai nelabvēlīgu augsni. Tāpat
jāpilnveido interešu konfliktu novēršana un jāpaplašina to pārvaldības
sistēma, iekļaujot arī neatalgotus ārštata padomniekus. Lai veicinātu
atklātību par lēmumu pieņemšanas procesu, jāpieņem visaptverošs
lobēšanas atklātības regulējums, nodrošinot lobētājiem vienādus spēles
noteikumus.
Jaunākajā indeksā Latvija ierindota dalītā 44.-47.vietā kopā ar Kostariku, Čehiju un Gruziju.
Līdzīgi kā iepriekšējos gados, arī 2019.gada “Transparency
International” korupcijas uztveres indeksā Latvija ir novērtēta sliktāk
nekā abas pārējās Baltijas valstis.
Lietuva jaunākajā indeksā ieguvusi 60 punktus, ar Bruneju, Izraēlu un
Slovēniju dalot 35.-38.vietu. Savukārt Igaunija – tāpat kā Īrija –
saņēmusi 74 punktus un dala 18.-19.vietu. Gan Lietuva, gan Igaunija
salīdzinājumā ar iepriekšējo indeksu ieguvusi par vienu punktu vairāk.
Visaugstākais rezultāts ir Dānijai un Jaunzēlandei, kas ar 87
punktiem dala 1.-2.vietu. Arī pērn šīs valstis bija indeksa līderes.
3.vietu 2019.gada korupcijas uztveres indeksā ieņem Somija ar 86
punktiem, kam seko Singapūra, Zviedrija un Šveice (visām valstīm 85
punkti), Norvēģija (84 punkti), Nīderlande (82 punkti), bet pirmo
desmitnieku noslēdz Vācija un Luksemburga (abām valstīm 80 punkti).
Latvijas kaimiņzeme Baltkrievija ar Argentīnu, Melnkalni un Senegālu
dala 66.-69.vietu, saņemot 45 punktus, savukārt Krievija līdzās
Dominikānas Republikai, Kenijai, Libānai, Libērijai, Mauritānijai, Papua
Jaungvinejai, Paragvajai un Ugandai dala 137.-145.vietu, iegūstot 137
punktus.
Indeksa pēdējā – 180.vietā – ir Somālija (deviņi punkti), nedaudz
atpaliekot no Dienvidsudānas (12 punkti), Sīrijas (13 punkti) un Jemenas
(15 punkti).
Tāpat kā 2018.gada indeksā, arī jaunākajā indeksā vairāk nekā divas
trešdaļas valstu saņēmušas mazāk nekā 50 punktus, vidējais punktu skaits
bija 43.
No pasaules reģioniem vislabākais sniegums bijis Rietumeiropā un
Eiropas Savienībā, kur vidēji valstis saņēmušas 66 punktus, bet
vissliktākos rezultātus – vidēji 32 punkti – ieguvušas valstis
Subsahāras Āfrikā.
Transparency International” norādīja, ka kopš 2012.gada tikai 22
valstis būtiski uzlabojušas savu rezultātu, tostarp Grieķijā un Gajanā
tas uzlabojies par 12 punktiem, bet Igaunijā – par desmit. Savukārt 21
valsts rezultāts ir būtiski pasliktinājies, tostarp Kanādas un
Nikaragvas vērtējums sarucis par septiņiem punktiem, bet Austrālijas –
pat par astoņiem punktiem. Pārējo valstu rezultāti šajā laika posmā
būtiski nav mainījušies.
Cīņai pret korupciju visās valstīs organizācijas eksperti rekomendē
septiņas pasākumu jomas – uzlabot interešu konfliktu pārvaldību,
kontrolēt politikas finansēšanu, stiprināt brīvas un godīgas vēlēšanas,
regulēt lobijus, nodrošināt, ka publisko pakalpojumu un resursu
saņemšanā nedominē privāti sakari un intereses, stiprināt pilsonisko
brīvību un stiprināt varas dalīšanu dažādu pārvaldes atzaru starpā.
Kā norāda “Sabiedrība par atklātību “Delna””, kas ir “Transparency
International” partneris Latvijā, korupcijas uztveres indekss ir
visplašāk lietotais korupcijas līmeņa indikators pasaulē. Tas summē
dažādu avotu datus, kas atspoguļo uzņēmēju un ekspertu korupcijas līmeņa
uztveri valsts pārvaldē. ”Transparency International” korupcijas
uztveres indeksu nosaka kopš 1995.gada. Latvija vērtēto valstu vidū
iekļauta kopš 1998.gada.
