Latvija vēl nav aplēsusi virzības uz
klimatneitralitāti izmaksas, tomēr tās būs mērāmas miljardos eiro,
ceturtdien notiekošajā forumā “Enerģētikas un klimata plāns 2030 – ceļā
uz ilgtspējīgu valsti” atzina Vides aizsardzības un reģionālās
attīstības ministrijas (VARAM) valsts sekretāra vietniece Alda Ozola.
Atbildot uz klātesošo jautājumu par to, cik Latvijai izmaksās pāreja
uz klimatnetralitāti, Ozola norādīja, ka konkrēti aprēķini vēl nav
veikti, bet tie varētu būt zināmi gada beigās. “Ir rēķinātas vajadzības,
kas paredzētas attīstības plānā, kurus pasākumu varētu finansēt no
Eiropas Savienības fondiem, bet konkrēta summa vēl nav zināma,” sacīja
ministrijas eksperte.
Ņemot vērā atsevišķu valstu aprēķinus, Ozola pauda, ka izmaksas būs
lēšamas miljardu eiro apmērā, tomēr viņa aicināja ņemt vērā, ka šīs
izmaksas veidos gan valsts daļa, gan arī privātās investīcijas.
“Atslēgas vārds ir investīcijas, nevis izmaksas,” piebilda VARAM
pārstāve.
Tikmēr vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris
Pūce (AP) apgalvoja, ka klimatneitrāla ekonomika nenozīmē bremzēt
tautsaimniecības izaugsmi.
Forumā ministrs norādīja, ka Latvija ir daļa no Eiropas Savienības
(ES), kurai ir liela loma tajā, lai noteiktu, kāda būs klimata politika
pasaulē. “Daudzi teiks, ka nav iespējams pilnībā likvidēt CO2 izmešus,
ņemot vērā, kādos apjomos emisijas saražo Ķīna, Indija un citas valstis.
Tomēr jāņem vērā, ka lielāko daļu no tiem CO2 izmešiem, ko rada Ķīna,
Indija un citas Āzijas valstis, patērējām mēs eiropieši, nopērkot
preces, kas tur saražotas, un mēs izliekamies, ka uz mums šie izmeši
neattiecas,” teica Pūce.
Pievērošoties klimata un ekonomikas jautājumiem, ministrs uzsvēra, ka
klimatneitralitāte ir iespējama, nezaudējot ekonomikas izaugsmi. “Jā,
mainīsies industrijas, patēriņa struktūra, bet tas nenozīmē, ka nebūs
ekonomikas izaugsmes. Esmu pārliecināts, ka klimatam draudzīga ekonomika
un dzīvesveids var būt savienojami ar ekonomikas izaugsmi,” sacīja
Pūce.
Ministrs pauda uzskatu, ka Latvijai ir jākļūst par vienu no līderēm,
kas klimata pārmaiņas izmanto kā iespēju. “ES un pasaules klimata
politika ir uz palikšanu. Izmaiņas būs, turklāt milzīgas. Mēs varam būt
tie, kas ir citiem priekša, veidojot jaunas industrijas, jauna tipa
ražotnes, jaunas prakses, kā radīt un patērēt enerģiju. Tas nozīmē, ka
ir jābūt gataviem vairāk ieguldīt pētniecībā, attīstībā un inovācijās,
kā arī jāatbalsta privātā sektora izaugsme, veidojot jauna tipa ražotnes
un produktus,” teica Pūce.
Jau ziņots, ka šogad 14.novembrī valsts sekretāru sanāksmē
starpinstitūciju saskaņošanai tika izsludināts EM iesniegtais Nacionālā
enerģētikas un klimata plāna 2030.gadam (NEKP 2030) projekts. Līdz ar to
sākts noslēdzošais NEKP 2030 projekta saskaņošanas posms ar ministrijām
un citām ieinteresētajām pusēm.
Ministru kabinetā 2019.gada 17.decembrī plānots apstiprināt NEKP 2030, lai līdz gada beigām to iesniegtu Eiropas Komisijā (EK).
“NEKP 2030” būs galvenais dokuments ilgtermiņa enerģētikas un klimata
politikas formulēšanai. NEKP 2030 ilgtermiņa vīzija ir ilgtspējīgā,
konkurētspējīgā un drošā veidā veicināt klimatneitrālas tautsaimniecības
attīstību.
Plāna mērķi ir veicināt resursu efektīvu izmantošanu, kā arī to
pašpietiekamību un dažādību, nodrošināt resursu, un it īpaši fosilu un
neilgtspējīgu resursu, patēriņa būtisku samazināšanu un vienlaicīgu
pāreju uz ilgtspējīgu, atjaunojamu un inovatīvu resursu izmantošanu, kā
arī stimulēt tādas pētniecības un inovāciju attīstību, kas veicina
ilgtspējīgas enerģētikas sektora attīstību un klimata pārmaiņu
mazināšanu.
Lai sasniegtu minētos mērķus, plānā iekļauts saraksts ar 104
pasākumiem, kas sadalīti 12 rīcības virzienos. Starp tiem ir ēku
energoefektivitātes uzlabošana, neemisiju tehnoloģiju izmantošanas
veicināšana elektroenerģijas ražošanā, energoefektivitātes uzlabošana un
atjaunojamo energoresursu (AER) tehnoloģiju izmantošanas veicināšana
siltumapgādē un aukstumapgādē un rūpniecībā un transportā, enerģijas
pašražošanas un pašpatēriņa veicināšana.
Tāpat starp pasākumiem ir enerģētiskā drošība un neatkarība, pilnīga
enerģijas tirgu integrācija, infrastruktūras modernizācija, atkritumu un
notekūdeņu apsaimniekošanas efektivitātes uzlabošana un siltumnīcefekta
gāzu (SEG) emisiju samazināšana, resursu efektīva izmantošana un SEG
emisiju samazināšana lauksaimniecībā, ilgtspējīga resursu izmantošana,
SEG emisiju samazināšana un CO2 piesaistes palielināšana mežsaimniecībā.
