Apvienojot mazās pašvaldības un koncentrējot
izglītības, sociālās aizsardzības un vispārējo valdības dienestu
pakalpojumus lielākos novados, pašvaldību budžetos varētu ietaupīt līdz
130 miljoniem eiro gadā, secināts Latvijas Bankas pētnieku sagatavotajā
diskusiju materiālā “Kas nosaka Latvijas pašvaldību budžeta izdevumu
atšķirības?”.
Pētījumā, izmantojot ekonometriskās metodes, iegūtas liecības, kas
norāda uz negatīvu korelāciju starp iedzīvotāju skaitu Latvijas novadu
pašvaldībās un to izdevumiem uz vienu iedzīvotāju, proti, jo mazāka
pašvaldība, jo dārgāka ir tās funkciju īstenošana, rēķinot uz vienu
iedzīvotāju.
“Raugoties no ekonomikas teorijas skatpunkta, pastāv virkne
argumentu, kāpēc iedzīvotāju skaita ziņā mazo pašvaldību uzturēšanas
izdevumi varētu būt samērā augsti. Lielākoties tie saistāmi ar vidējo
izmaksu palielināšanos, kas rodas, samazinoties sniegto pakalpojumu
apjomam,” atzīst pētījumā.
Pētnieku ieskatā, saglabājoties esošajām demogrāfijas tendencēm,
tuvākajos gadu desmitos iedzīvotāju skaits Latvijā turpinās
samazināties, tāpēc saruks arī novadu vidējais iedzīvotāju skaits.
2018.gadā Latvijas novadu pašvaldībās vidēji dzīvoja apmēram 8460
cilvēku, bet 2040.gadā gaidāms, ka vidējais iedzīvotāju skaits būs par
15% mazāks – apmēram 7200 cilvēkiem. Pamatojoties uz pētījumā iegūtajiem
rezultātiem, vidējie uzturēšanas izdevumi uz vienu iedzīvotāju novadu
pašvaldībām ar šādu mazāku iedzīvotāju skaitu būtu aptuveni par 2,1%
lielāki nekā pašlaik.
Tādējādi pašvaldības izglītības, sociālās aizsardzības un vispārējiem
valdības dienestiem līdz 2040.gadam papildus varētu prasīt gandrīz 180
miljonus eiro.
Kā risinājumu minētajai problēmai Latvijas Bankas eksperti piedāvā
uzlabot administratīvi teritoriālo iedalījumu, koncentrējot pašvaldībām
deleģēto pakalpojumu sniegšanu lielākos novados.
Balstoties uz pētījumā gūtajiem novērtējumiem, aplēsts arī
potenciālais līdzekļu ietaupījums, ko varētu sniegt pašvaldību
pakalpojumu koncentrēšana iedzīvotāju skaita ziņā lielākās
administratīvi teritoriālajās vienībās. Ja vidējais iedzīvotāju skaits
novados būtu 10 000, 15 000 vai 20 000, potenciālais pašvaldību budžeta
līdzekļu ietaupījums izglītības, sociālās aizsardzības un vispārējo
valdības dienestu uzturēšanas jomā var būt no 17 miljoniem eiro līdz 130
miljoniem eiro gadā.
“Pieņemot, ka līdzīga sakarība starp iedzīvotāju skaitu novadu
pašvaldībās un uzturēšanas izdevumiem uz vienu iedzīvotāju pastāv arī
novērtējumos neiekļautajām funkcijām, potenciālais līdzekļu ietaupījums
būtu vēl lielāks,” atzīst pētnieki.
Pētījumā arī norādīts, ka papildus līdzekļu ietaupījumam lielākiem
novadiem varētu būt arī vairākas citas priekšrocības, piemēram, lielāka
budžeta un personāla kapacitāte piesaistīt investīcijas un stabilāka
nodokļu bāze. Tomēr eksperti iesaka, ka, veidojot jaunu administratīvi
teritoriālo iedalījumu, būtu jāņem vērā plašs faktoru loks, kas
neaprobežojas tikai ar pašvaldību budžeta izdevumiem un līdzekļu
izlietošanas efektivitāti.
“Optimāla pašvaldību lieluma meklējumos būtu jāapsver arī vairāki
teritorijas plānojuma jautājumi, piemēram, infrastruktūras esamība un
citas īpatnības, kas var ietekmēt pakalpojumu pieejamību jaunveidojamo
administratīvi teritoriālo vienību ietvaros. Tāpat jārisina jautājumi,
kas saistīti ar labas pārvaldības principu nodrošināšanu, lai
potenciālais ar pašvaldību pakalpojumu koncentrāciju saistītais līdzekļu
ietaupījums pēc iespējas lielākā apjomā arī īstenotos,” norāda Latvijas
Bankas eksperti.
Vienlaikus pētījumā aicināts ņemt vērā, ka, organizējot valsts
pārvaldi pārāk lielās administratīvi teritoriālajās vienībās, var zust
viena no mazu pašvaldību lielākajām priekšrocībām – ciešāka politiķu
saikne ar vēlētājiem, kas ļauj ne tikai labāk izprast iedzīvotāju
vajadzības, bet arī vairo atbildību par pieņemtajiem lēmumiem. Tāpēc
eksperti iesaka – veidojot valsts administratīvi teritoriālo iedalījumu,
svarīgi atrast līdzsvaru starp vietējo demokrātiju un lietderīgu
līdzekļu izlietojumu.
