Sabiedrības novecošanos un citu faktoru
ietekmē pensiju apmērs attiecībā pret vidējo algu valstī nākotnē saruks,
un 2050.-2060.gadā varētu noslīdēt līdz 24%, pirmdien Latvijas Bankas
ekspertu diskusijā “Pensiju sistēma Latvijā – vai bumba ar laika degli?”
sacīja Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Tkačevs.
“Jau pašlaik pensiju apmērs ir samērā neliels, un Latvijā darba
ienākumu aizstājamības līmenis pensijas vecumā ir viens no zemākajiem
Eiropas Savienībā (ES). Aprēķini rāda, ka piešķirtās vecuma pensijas
apmērs procentos no vidējās algas nākotnē samazināsies,” skaidroja
Tkačevs.
Aizvietojamības koeficients – no jauna piešķirtās vecuma pensijas
attiecība pret vidējo atalgojumu valstī – patlaban ir apmēram 40% no
algas, 2030.gadā paredzams 34% apmērā, bet 2060.gadā tas var noslīdēt
līdz 24%.
Pašlaik ir 37% pensionāru attiecībā pret darbaspējīgā vecuma
iedzīvotājiem, bet 2060.gadā tie varētu būt 67%. Tkačevs norādīja, ka
līdzīgas tendences ir arī citās ES valstīs, taču ir mazāk izteiktas nekā
Latvijā.
Gadījumā, ja valsts mēģinātu saglabāt esošo aizvietojamību 40%
apmērā, ar sabiedrības novecošanos saistīto izmaksu iekļaušana valsts
budžetā apdraudētu valsts parāda ilgtspēju – ja aizvietojamības
koeficientu saglabātu esošajā līmenī, 2060.gadā pensiju izdevumi tuvotos
9% no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet valdības parāds pārsniegtu 70%
no IKP.
Pēc viņa teiktā, risinājums nebūtu arī sociālo iemaksu palielinājums.
Lai saglabātu esošo pensiju līmeni 2060.gadā, jau tagad sociālo iemaksu
apmērs būtu jāpaaugstina no esošajiem 35% līdz 53% un tas būtu viens no
augstākajiem pasaulē. Nodokļa likmes palielinājums, saglabājot pensiju
relatīvo apmēru, neapdraudot valsts budžetu, tautsaimniecībai nebūtu
panesams, sacīja Tkačevs.
Runājot par to, kādi rīcības virzieni vēl ir iespējami, Tkačevs
norādīja, ka risinājums būtu palielināt sociālās apdrošināšanas iemaksu
apliekamo bāzi, uzlabot demogrāfisko situāciju, pensionēšanās vecumu
piesaistīt sagaidāmajam mūža ilgumam, uzlabot valsts fondēto pensiju
shēmas darbību, kā arī veicināt uzkrājumus.
Sociālās apdrošināšanas iemaksu apliekamās bāzes paplašināšana ļautu
jūtami paaugstināt pensijas apmēru, stāstīja Tkačevs. Pieņemot, ka
nākamo 10 gadu laikā tiks būtiski paplašināta sociālās apdrošināšanas
iemaksu apliekamā bāze (ēnu ekonomikas apkarošana, dažādu nodokļu
maksāšanas režīmu ar pazeminātu sociālās apdrošināšanas iemaksu likmi
pakāpeniska likvidēšana), aizvietojamības koeficients jeb pensijas
apmērs 2060.gadā varētu būt ap 30% no vidējās algas.
Dzimstības rādītāju uzlabošana un reemigrācijas veicināšana arī
sniegtu zināmu pozitīvu pienesumu, stāstīja Tkačevs. Iedzīvotāju skaita
stabilizēšanos ap šobrīd esošo līmeni arī varētu nodrošināt, ka
aizvietojamības koeficients jeb pensijas līmenis tuvojas 30% no algas
2060.gadā.
Tkačevs gan sacīja, ka pēc 2025.gada pakāpeniski zudīs pensiju
reformas ieguvums no pensionēšanās vecuma paaugstināšanas, tāpēc,
sasaistot pensionēšanās vecumu ar paredzamo mūža ilgumu, uzlabojums būtu
relatīvi lielāks. Šādā scenārijā 2060.gadā pensionēšanās vecumam būtu
jābūt 70 gadi.
“Tomēr, lai šāds scenārijs nākotnē būtu īstenojams, jau šobrīd jāsper
soļi sabiedrības veselības stāvokļa uzlabošanai, jo patlaban Latvijā
veselīgi pavadīto gadu skaits pēc 65 gadu vecuma sasniegšanas ir tikai
četri gadi, kas ir viens no zemākajiem rādītājiem ES,” sacīja Tkačevs.
Viņš arī minēja, ka valsts fondēto pensiju shēma ir instruments, kas
palīdz mazināt nākotnes pensijas sasaisti ar demogrāfisko situāciju, bet
tad ir jānodrošina atbilstošs ienesīgums. Līdz šim valsts fondēto
pensiju jeb otrā līmeņa ienesīgums bijis 2-4% gadā, taču starptautiskā
pieredze liecina, ka 5-6% ienesīgums pensiju otrajā līmenī ir
sasniedzams rādītājs.
“Iepriekš minēto pasākumu kopums ļautu nodrošināt lielāku pensiju
nākotnes pensionāriem,” sacīja Tkačevs, piebilstot, ka nodrošinātāki būs
tie pensionāri, kas papildus veiks ieguldījumus privātajos pensiju
fondos. Īstenojot visus minētos pasākumus, iespējams, ka prognozēto
pensijas apmēru varētu pat palielināt, salīdzinot ar šī brīža situāciju.
Tkačevs uzsvēra, ka pensiju sistēma Latvijā ir ekonomiski pamatota un
finansiāli ilgtspējīga, to atzīst arī virkne starptautisko ekspertu,
taču nepieciešamas vairākas korekcijas, lai nākotnes pensionāriem
nodrošinātu pienācīgus ienākumus vecumdienās.
“Nepieciešamo pasākumu īstenošana prasīs laiku, tādēļ jāsāk rīkoties jau šobrīd,” uzsvēra Tkačevs.
