LETA
Latvijas četru lielāko banku klientiem, pašiem apstiprinot maksājumus, šogad četros mēnešos izkrāpts kopumā 7,081 miljons eiro, kas ir 2,1 reizi vairāk nekā 2023.gada pirmajos četros mēnešos, liecina Finanšu nozares asociācijas publiskotie dati.
Kopumā 2024.gada pirmajos četros mēnešos īstenoti 3547 krāpšanas gadījumi, kas ir par 71,9 % vairāk nekā 2023.gada pirmajos četros mēnešos.
Vienlaikus šogad pirmajos četros mēnešos novērsti 5646 krāpšanas gadījumi par kopumā 4,292 miljoniem eiro.
2024.gada pirmajos četros mēnešos Latvijas bankās konstatēti 2104 telefonkrāpšanas gadījumi, izkrāpjot 4 546 462 eiro. Tāpat konstatēti 1135 investīciju krāpšanas gadījumi, izkrāpjot 1 904 998 eiro, un 308 cita veida krāpšanas gadījumi, izkrāpjot 630 027 eiro.
Salīdzinājumā ar 2023.gada pirmajiem četriem mēnešiem telefonkrāpšanas gadījumu skaits šogad attiecīgajā periodā pieaudzis trīs reizes, izkrāptajai summai pieaugot 3,6 reizes. Vienlaikus investīciju krāpšanas gadījumu skaits 2024.gada pirmajos četros mēnešos pieaudzis par 12,4 %, izkrāptajai summai augot par 19,7 %, bet cita veida krāpšanas gadījumu skaits samazinājies par 11 %, izkrāptajai summai pieaugot par 7,4 %.
Vienlaikus 2024.gada pirmajos četros mēnešos ir izdevies novērst 1850 telefonkrāpšanas mēģinājumu par 1 678 481 eiro, 3485 investīciju krāpšanas mēģinājumus par 2 315 357 eiro un 311 citus krāpšanas gadījumus par 297 936 eiro.
Finanšu nozares asociācijas (FNA) pārstāvji norāda, ka, neskatoties uz dažādu iestāžu brīdinājumiem par finanšu krāpnieku shēmām, iedzīvotāji aizvien turpina uzķerties uz noziedznieku ēsmām. Īpaši aktīvi un bīstami kļuvuši telefonkrāpnieki, kuri no Latvijas iedzīvotājiem izkrāpuši 4,5 miljonus eiro, tāpēc iedzīvotājiem jābūt daudz modrākiem un jādomā kritiski par katru saņemto zvanu un pieprasījumu dalīties ar personīgo informāciju, jo, ja iedzīvotāji ir brīvprātīgi nodevuši bankas piekļuves vai personas datus krāpniekiem, vai arī investējuši naudu fiktīvās shēmās, ir maz iespēju novērst naudas aizplūšanu no cilvēku kontiem.
FNA padomnieks Armands Onzuls atzīst, ka šobrīd telefonkrāpniecības apmēri kļuvuši teju nekontrolējami. Lai arī bankas šogad pirmajos četros mēnešos ir novērsušas gandrīz pusi no īstenotajiem telefonkrāpšanas mēģinājumiem, tomēr katru mēnesi noziedzniekiem izdodas izkrāpt ap miljonu eiro.
“Tāpēc iedzīvotājiem ir jākļūst kritiskāk domājošiem un jāpārliecinās par katra informācijas pieprasījuma pamatotību. Neviena valsts iestāde vai banka nezvanīs un neprasīs dalīties ar bankas piekļuves datiem, personas kodu vai citu sensitīvu informāciju. Tas ir pirmais sarkanais karogs, kas liecina – jūs iespējams vēlas apkrāpt,” uzsver Onzuls.
FNA informē, ka krāpnieki visbiežāk steidzina cilvēkus, norādot, ka tas ir ļoti svarīgi, mēģinot potenciālajam upurim radīt satraukuma un baiļu sajūtu, maldinot, ka, ja nerīkosies, tiks izkrāpta visa nauda, kaut patiesībā tieši krāpnieki ir šo zvanu autori. Tāpat tiek sūtītas saites ar it kā saņemtiem sūtījumiem, tiek zvanīts it kā no Valsts Ieņēmumu dienesta (VID), Valsts policijas vai kādas iestādes drošības dienesta, lai aicinātu piedalīties, piemēram, krāpšanas gadījuma izmeklēšanā, kas sevī iekļauj lūgumu nodot naudu it kā drošai glabāšanai. Cilvēkiem tiek radīta pārliecība, ka ir jāiesaistās, lai notvertu noziedzniekus vai pasargātu naudu.
Onzuls atzīmē, ka krāpnieki pēdējā laikā ne tikai pierunā upurus pārskaitīt banku kontos esošo naudu, bet ļauniem nolūkiem izmanto gadījumus, kad cilvēki neiepazīstas ar autentifikācijas rīkos norādīto pieprasījumu, apstiprina tos, un izrādās, ka ir paņemts aizdevums vai iegādātas preces uz nomaksu.
Onzuls norāda, ka pirms PIN kodu ievadīšanas autentifikācijas rīkos, ir svarīgi izlasīt, kāda darbība tiks veikta – atļauja pieslēgties internetbankai, maksājuma veikšana no bankas konta vai jauna aizdevuma līguma noslēgšana. Šī informācija ir pieejama un tiek norādīta, bet ne vienmēr iedzīvotāji tai pievērš uzmanību.
“Otra tendence – krāpnieki lūdz izņemt skaidru naudu no banku kontiem un novietot kādā konkrētā vietā, nodot kādai nepazīstamai personai vai nosūtīt it kā drošai glabāšanai, izmantojot pakomātu pakalpojumus. Ir jāatceras, ka bankas vai valsts iestādes tā nelūgs rīkoties nekad un nekādos apstākļos,” uzsver Onzuls.
Jau ziņots, ka Latvijas četru lielāko banku klientiem, pašiem apstiprinot maksājumus, pagājušajā gadā tik izkrāpti kopumā 12,662 miljoni eiro, kas ir par 5,2 % vairāk nekā 2022.gadā.
Kopumā 2023.gadā īstenoti 7795 krāpšanas gadījumi, kas ir par 45,6 % vairāk nekā 2022.gadā.
Vienlaikus 2023.gadā novērsti 13 537 krāpšanas gadījumi par kopumā 9,218 miljoniem eiro.
