Latvijā četru lielāko banku klientiem desmit mēnešos izkrāpti 9,645 miljoni eiro

Latvijā četru lielāko banku klientiem, pašiem apstiprinot maksājumus, šogad desmit mēnešos izkrāpti kopumā 9,645 miljoni eiro, liecina Finanšu nozares asociācijas (FNA) publiskotie dati.

Kopumā 2023.gada desmit mēnešos īstenoti 6532 krāpšanas gadījumi.

Vienlaikus šogad desmit mēnešos novērsti 11 196 krāpšanas gadījumi par kopumā 7,893 miljoniem eiro.

Šogad desmit mēnešos Latvijā bankās konstatēti 2496 telefonkrāpšanas gadījumi, izkrāpjot 3 670 395 eiro. Tāpat konstatēti 3177 investīciju krāpšanas gadījumi, izkrāpjot 4 657 934 eiro, un 859 cita veida krāpšanas gadījumu, izkrāpjot 1 316 208 eiro.

Šogad desmit mēnešos izdevies novērsti 4676 telefonkrāpšanas mēģinājumi par 2 963 158 eiro, 6039 investīciju krāpšanas mēģinājumus par 4 414 042 eiro un 481 citu krāpšanas gadījumu par 515 786 eiro.

Oktobrī krāpnieki no četru lielāko banku klientiem izkrāpuši kopumā 1,722 miljonus eiro.

FNA informē, ka visvairāk naudas līdzekļu oktobrī izkrāpts telefonkrāpniecības rezultātā, kas atkārtoti apliecina nepieciešamību cīņā aktīvāk un efektīvāk iesaistīties arī telekomunikāciju operatoriem. Tāpat īpaši vērīgiem jābūt arī pašiem iedzīvotājiem un jebkurš piedāvājums, kas saistīts ar finansēm, jāvērtē ļoti kritiski.

Pagājušajā mēnesī krāpnieki īstenojuši 373 telefonkrāpšanas gadījumu teju 850 000 eiro apmērā. Tam seko 464 investīciju krāpniecības gadījumi 652 000 eiro apmērā un 79 citi manipulāciju veidi, iedzīvotājiem izkrāpjot 221 000 eiro.

FNA valdes priekšsēdētāja Sanita Bajāre norāda, ka oktobris izkrāptās naudas apjoma ziņā vērtējams kā ļoti skarbs. FNA vēlreiz aicina iedzīvotājus pārliecināties par savu datu drošību, nedot nevienam bankas pieejas datus, nevērt vaļā aizdomīgas saites, kā arī nepakļauties dažādām krāpnieku manipulācijām un aicinājumiem ieguldīt, pārskaitīt vai izņemt naudu.

S.Bajāre informē, ka ir parādījies jauns krāpšanas veids – krāpnieki mudina cilvēkus izņemt skaidru naudu no bankas konta un nodot trešajām pusēm it kā drošai glabāšanai. Novērst šādus krāpšanas gadījumus bankām nav iespējams, tāpēc iedzīvotājiem ļoti kritiski jāizvērtē jebkāda veida finanšu piedāvājumi, īpaši tagad, kad tuvojas svētku laiks un krāpšanas mēģinājumi potenciāli tikai pieaugs.

Asociācija atzīmē, ka nemainīgi aktuāla ir lētticīga iedzīvotāju, īpaši jauniešu, piekrišana būt par naudas “mūļiem”. Iedzīvotājiem par “ātru” un “vieglu” atlīdzību tiek lūgts atļaut izmantot savus banku kontus trešo personu nelikumīgiem naudas pārskatījumiem. Šobrīd populāri pārskaitīt pat ļoti nelielas summas, ko kontroles mehānismos ir izaicinošāk apturēt. Taču iedzīvotājiem jāzina, ka “lūdzēju”, visticamāk, atrast būs ļoti sarežģīti, bet pašam naudas “mūlim” par šādām darbībām draud smagas sekas, ieskaitot kriminālatbildību.

Latvijā četru lielāko banku klientiem, pašiem apstiprinot maksājumus, pagājušajā gadā tika izkrāpti kopumā 12,037 miljoni eiro, kas ir par 8,8 % vairāk nekā 2021.gadā. Pērn tika īstenoti 5354 krāpšanas gadījumi, kas ir par 2,1 % vairāk nekā 2021.gadā, kad tika īstenoti 5246 krāpšanas gadījumi.

2022.gadā četrās lielākajās bankās Latvijā tika konstatēti 2226 telefonkrāpšanas gadījumi, izkrāpjot 2,961 miljonu eiro. Tāpat tika konstatēti 1987 investīciju krāpšanas gadījumi, izkrāpjot 5,104 miljonus eiro, un 1141 cita veida krāpšanas gadījums, izkrāpjot 3,972 miljonus eiro.

Salīdzinājumā ar 2021.gadu telefonkrāpšanas gadījumu skaits pērn saruka par 30 %, izkrāptajai summai samazinoties par 40,2 %. Vienlaikus investīciju krāpšanas gadījumu skaits pērn pieauga par 55,1 %, izkrāptajai summai augot par 14,5 %, bet cita veida krāpšanas gadījumu skaits palielinājies par 45,4 %, izkrāptajai summai pieaugot 2,4 reizes.

Latvijā lielākā banka pēc aktīvu apmēra ir “Swedbank”, seko “SEB banka”, banka “Citadele” un “Luminor Bank” filiāle Latvijā.