Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad
deviņos mēnešos salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli un kalendāri
neizlīdzinātajiem datiem, pieaudzis par 2,5%, salīdzinot ar 2018.gada
attiecīgo periodu, aģentūrai LETA pavēstīja Centrālajā statistikas
pārvaldē.
2019.gada deviņos mēnešos Latvijas IKP faktiskajās cenās bija 22,483
miljardi eiro, tostarp trešajā ceturksnī Latvijas IKP faktiskajās cenās
bija 8,061 miljards eiro.
Statistikas pārvaldē informēja, ka arī 2019.gada trešajā ceturksnī,
salīdzinot ar 2018.gada attiecīgo periodu, Latvijas IKP, pēc sezonāli un
kalendāri neizlīdzinātiem datiem, pieaudzis par 2,9%.
Savukārt šogad trešajā ceturksnī, salīdzinot ar otro ceturksni, IKP
salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem,
palielinājies par 0,7%.
Statistikas pārvaldē norādīja, ka 2019.gada trešajā ceturksnī
lauksaimniecības nozarē, pēc provizoriskajiem aprēķiniem, bija būtisks
pieaugums – par 29,5% (galvenokārt augkopībā), savukārt mežsaimniecības
un mežizstrādes nozarē un zivsaimniecībā bija kritums par attiecīgi 3,7%
un 18,7%.
Ieguves rūpniecībā samazinājums bija gan smilts un grants karjeru izstrādē – par 21,2%, gan kūdras ieguvē – par 7,3%.
Apstrādes rūpniecības pievienotā vērtība pieaugusi par 4,1%. To
veicināja ražošanas apmēru pieaugums četrās no lielākajām apstrādes
rūpniecības nozarēm: gatavo metālizstrādājumu ražošanā un datoru,
elektronisko un optisko iekārtu ražošanā – par 21,3%, būvmateriālu
ražošanā – par 2,5%, kā arī pārtikas produktu ražošanā – par 0,9%.
Savukārt samazinājums par 2,7% bija koksnes un koka izstrādājumu
ražošanā, kas ir lielākā apstrādes rūpniecības nozare. Negatīvi nozares
attīstību ietekmēja arī ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanas
kritums par 6,9%, apģērbu ražošanas – par 6,7%, gumijas un plastmasas
izstrādājumu ražošanas – par 5% un dzērienu ražošanas – par 4,3%.
Būvniecības produkcijas apmērs trešajā ceturksnī palielinājies par
5,9%. Būvniecības apmēru pieaugums bija gandrīz visās nozarēs: ēku
būvniecība pieauga par 11,7%, inženierbūvniecības apmēri palielinājās
par 2,1%, tostarp ceļu un dzelzceļu būvniecībā bija pieaugums par 3%,
pārējā inženierbūvniecībā – par 24%, savukārt pilsētsaimniecības
infrastruktūras objektu būvniecība nozares attīstību ietekmēja negatīvi,
jo tajā bija kritums par 4,6%.
Specializētie būvdarbi trešajā ceturksnī veikti par 2,4% vairāk nekā pērn.
Mazumtirdzniecība palielinājās par 1,9%, tostarp pārtikas preču
mazumtirdzniecība auga par 0,1%, bet nepārtikas preču tirdzniecība
(ieskaitot auto degvielas tirdzniecību degvielas uzpildes stacijās)
palielinājās par 3%. Automobiļu un motociklu vairumtirdzniecība,
mazumtirdzniecība un remonts palielinājās par 13,3%, bet
vairumtirdzniecībā bija pieaugums par 6,6%.
Transporta un uzglabāšanas nozarē šogad trešajā ceturksnī bija
samazinājums par 4,6%, ko ietekmēja kravu pārvadājumu samazināšanās par
5,4 , uzglabāšanas un transporta palīgdarbību sniegto pakalpojumu apmēra
kritums par 12,7%, pasažieru pārvadājumu pieaugums par 7,3%, kā arī
pasta un kurjeru darbību palielinājums par 23,8%.
Izmitināšanas un ēdināšanas nozaru sniegto pakalpojumu apmērs
palielinājies par 9,4%, tostarp izmitināšanā bija pieaugums par 5,3%,
bet ēdināšanas pakalpojumu sniegšanā – par 11,3%.
Informācijas un komunikāciju pakalpojumu nozaru attīstībā bijis
kritums par 0,3%, tostarp telekomunikāciju nozarē – par 9%, savukārt
pieaugums bijis datorprogrammēšanā un konsultēšanā – par 2,8% un
informācijas pakalpojumu nozarēs – par 6,2%.
Finanšu un apdrošināšanas nozarē bija kritums par 14,3%, ko ietekmēja
visas nozares: finanšu pakalpojumu darbības samazinājās par 14,1%,
apdrošināšanas un pensiju uzkrāšanas nozarē bija kritums par 12,7%, bet
finanšu pakalpojumus un apdrošināšanas darbības papildinošas darbības
saruka par 15,3%. Lielākā ietekme uz nozares kritumu bija monetāro
finanšu iestāžu pievienotās vērtības samazinājumam, kuru noteica straujš
izdevumu pieaugums (galvenokārt komisijas naudas izdevumi un pārējie
administratīvie izdevumi). Apdrošināšanas un pensiju uzkrāšanas nozarē
samazinājumu ietekmēja privāto pensiju plānu izmaksātā papildpensijas
kapitāla pieaugums, kamēr risku apdrošināšanā bija vērojams neliels
pieaugums.
Profesionālo, zinātnisko un tehnisko nozaru sniegto pakalpojumu
apmēri trešajā ceturksnī palielinājušies par 8,2%, tostarp centrālo
biroju darbībā un konsultēšanā komercdarbībā un vadībzinībās bija
pieaugums par 20,6%, arhitektūras un inženiertehniskajos pakalpojumos,
tehniskajā pārbaudē un analīzē – par 11,8%, citu profesionālo,
zinātnisko un tehnisko pakalpojumu jomā – par 16,8%, savukārt
samazinājums par 2,3% bija reklāmas un tirgus izpētes pakalpojumos.
Produktu nodokļu (pievienotās vērtības nodoklis, akcīzes un muitas
nodokļi) apmērs 2019.gada trešajā ceturksnī samazinājies par 0,4%.
Turpinot augt mājsaimniecību pirktspējai, mājsaimniecību izdevumi
galapatēriņam 2019.gada trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar pagājušā gada
attiecīgo ceturksni palielinājās par 5,1%. Mājsaimniecību izdevumi
pārtikas produktu iegādei auga par 0,9%, transportam (sabiedriskais
transports, transporta līdzekļu iegāde un ekspluatācija) – par 9,6%,bet
atpūtas un kultūras pasākumiem – par 6,9%.
Mājsaimniecību izdevumi par mājokli, kurus veido tēriņi par mājokļa
īri, uzturēšanu un remontu, ūdensapgādi, elektroenerģiju, gāzi un citu
kurināmo, palielinājušies par 3,1%. Šīs izdevumu grupas veido 58% no
visiem kopējiem mājsaimniecību izdevumiem.
Valdības galapatēriņa izdevumi minētajā periodā palielinājušies par 3,2%.
Ieguldījumi bruto pamatkapitāla veidošanā palielinājušies par 4,8%.
Ieguldījumi mājokļos, citās ēkās un būvēs palielinājušies par 5,6%.
Ieguldījumi mašīnās un iekārtās, tostarp transporta līdzekļos pieauguši
par 1,1% un intelektuālā īpašuma produktos (pētniecība, datoru
programmatūra, datubāzes, autortiesības u.c.) – par 17,4%.
Preču un pakalpojumu eksporta apjomi trešajā ceturksnī
palielinājušies par 5,6%, tostarp preču eksporta (69% no kopējā
eksporta) – par 5,5% un pakalpojumu eksporta – par 5,9%.
Preču un pakalpojumu imports palielinājies par 1%. Preču imports, kas
veido 84% no kopējā importa, palielinājies par 1%, bet pakalpojumu
imports – par 0,6%.
2019.gada trešajā ceturksnī, salīdzinot ar 2018.gada trešo ceturksni,
faktiskajās cenās par 9,1% palielinājies kopējais darbinieku
atalgojums, tostarp kopējā darba alga augusi par 9,2% un darba devēju
sociālās iemaksas – par 8,6%. Visstraujāk kopējais darbinieku atalgojums
palielinājies būvniecībā – par 14,1%, informācijas un komunikāciju
pakalpojumu nozarē – par 9,8% un apstrādes rūpniecībā – par 8,7%.
Bruto darbības koprezultāts un jauktais ienākums audzis par 1,8%, bet
ražošanas un importa nodokļu un subsīdiju saldo palielinājies par 3,7%.
