Maija
nogalē norisinājās biedrības
“Latvijas Mediju ētikas padome” izveidotās
Ētikas padomes ikmēneša sēde. Šī bija jau otrā Ētikas padomes
sēde jaunā sastāvā, un tajā tika izvērtas sūdzības par
vairākiem iespējamiem mediju ētikas pārkāpumiem žurnālistu
darbā –
godprātības un avotu daudzveidības trūkumu, kā arī viedokļu un
faktu nenošķiršanu publikāciju veidošanā.
Ikmēneša sēdē Ētikas
padome turpināja izvērtēt sūdzību par TV3 raidījumu
“Degpunktā”, kas veidots par traģisko notikumu Tukumā, kurā
nopietnus
apdegumus guva divi vīrieši. Sūdzības iesniedzēja ieskatā
žurnālists
notikumu gaitu atspoguļojis tendenciozi, neiedziļinoties jautājumā
par līdzšinējiem cietušās personas iesniegumiem Valsts policijā
un atspoguļojot tikai vienu no notikuma versijām, neskatoties uz
to, ka uzsāktajā kriminālprocesā vēl tikai tiek iegūtas ziņas,
kas var apstiprināt kādu no izmeklēšanas versijām. Bez šaubām,
Ētikas padome apzinās mediju apstākļus, strādājot ar dinamiski
mainīgu informāciju, kas gan izmeklēšanas, gan žurnālistiskas
izpētes rezultātā var mainīties un attīstīties. Medija uzdevums
ir turpināt šādu sensitīvu jautājumu izpēti, lai sabiedrībai
nodrošinātu pieeju aktuālākajai informācijai un pēc iespējas
objektīvu ieskatu konkrētās situācijas attīstībā.
Izvērtējot konkrēto raidījuma “Degpunktā” sižetu un
saņemto medija skaidrojumu, Ētikas padome saskatījusi Biedrības
Ētikas kodeksa 4.1.punkta jeb godprātības principa pārkāpuma
pazīmes. Ētikas padomes ieskatā medija žurnālists ir rīkojies
pārseidzīgi, traģisko notikumu atspoguļojumā attīstot tikai
vienu iespējamo notikuma versiju, kas noveda pie nepamatotas
jautājuma sensacionalizācijas. Katram medijam ir jāizvērtē
dažādi iespējamie notikuma scenāriji, lai medija sagatavotie
materiāli sabiedrībai radītu pēc iespējas objektīvāku
priekšstatu par tiem. Gadījumā, ja, sižetā pētot konkrētu
jautājumu, tiek attīstīts tikai viens iespējamais scenārijs,
jautājuma izpēte būtu turpināma, cenšoties noskaidrot arī citas
notikuma versijas, kas veicinātu pilnvērtīgu sabiedrības izpratni
par notikušo.
Ētikas padome saņēmusi
sūdzību arī par izdevniecības “Rīgas Viļņi” portālā
“Jauns.lv” veidoto publikāciju “Statīnu terapija nespēj sasniegt
tās galveno mērķi”. Sūdzības iesniedzējs norāda, ka rakstā
pausts vienpusējs viedoklis jeb izmantots viens pētījums, kas var
tīši vai aizklāti ietekmēt auditoriju, kā arī nav ievērota
viedokļu daudzveidība, jo rakstā pausts viedoklis tikai no viena
avota, kas, turklāt, ticis kritizēts zinātniskajā kopienā.
Ētikas padome vērš uzmanību, ka mediju materiāli, kas ir
saistīti ar ārstniecību, jāvērtē kā īpaši sensitīvi,
pieļaujot šādas informācijas iespējamo ietekmi uz sabiedrības
veselību. Tāpat ir jāņem vērā, ka kādas īpašas terapijas
piemērotību pamatā vērtē konkrētu personu ārstējošs ārsts.
Medijiem atgspoguļojot ar ārstniecību un citām sensitīvām
tēmām saistītus jautājumus, ir jāizvēlas vai nu analītiska
jautājuma izpēte, izmantojot vairākus ar jautājumu saistītus
viedokļus no dažādiem avotiem, vai arī, viedokļa raksta
gadījumā, jānodrošina pilnvērtīga infromācija par viedokļa
autoru. Ņemot vērā, ka jauns.lv rakstā nav norādīts tā autors,
kā arī rakstā izdarītie secinājumi nekritiski balstīti vienā
avotā, Ētikas padome ir konstatējusi biedrības Ētikas kodeksa
4.2. jeb daudzveidības un 4.4. jeb faktu un viedokļu nošķīruma
punktu pārkāpumu pazīmes. Ētikas padome uzsver, ka medija
uzdevums ir sekmēt sabiedrības tiesības saņemt daudzvedīgu
informāciju un viedokļus no dažādiem avotiem, bet tajos
gadījumos, kad publicēts žurnālista viedoklis, tas skaidri
jānošķir no faktiem. Ētikas padomes ieskatā šajā rakstā bija
vai nu jānosauc viedokļa autors, vai arī jānodrošina viedokļu
daudzveidība, uzsverot dažādus pastāvošos viedokļus par
attiecīgo ārstniecības metodi.
Vienlaikus Ētikas padome ir saņēmusi vairākas sūdzības par
“Neatkarīgās Rīta Avīzes” portāla “Nra.lv” publikāciju
“Nēģeru ceļš uz kundzību pasaulē”, kurā tās
autors ir paudis viedokli par verdzību Amerikas Savienotajās
Valstīs, toties sūdzības iesniedzēji ir saskatījuši
diskriminācijas un naida kurināšanas pazīmes. Šobrīd raksts
vairs nav publiski pieejams, kas nozīmē, ka, iespējams, arī
portāla redakcija ir saskatījusi problēmas raksta saturā. Lai gan
katram cilvēkam ir tiesības uz savu viedokli un šajā rakstā nav
saskatāmi sūdzībās minētie biedrības Ētikas kodeksa pārkāpumi,
veidojot jebkāda veida publikācijas, tostarp arī viedokļa
rakstus, ir jābalstās uz korektiem vēstures faktiem, ne
vispārinājumiem un pieņēmumiem, kā šajā gadījumā to darījis
raksta autors. Ētikas padome atbalsta viedokļu daudzveidību, tomēr
šajā rakstā autors izmantojis pārāk asu, neiecietīgu un
pieņēmumos balstītu diskursu pret konkrētu cilvēku grupu,
piemēram, vairākkārt izmantojot vārdu “nēģeris” gan pašā
rakstā, gan tā uz sensacionalitāti vērstajā virsrakstā. Ētikas
padome atgādina, ka ikvienam profesionālam medijam un tā
darbiniekiem ir jārūpējas par kvalitatīvu un ētisku
žurnālistikas praksi, veidojot tādu saturu, kas balstīts
vispārzināmos un pieņemtos faktos, ne pieņēmumos un
vispārinājumos par tiem.
Biedrība “Latvijas Mediju ētikas
padome” dibināta 2018. gadā, apvienojoties kopumā 15 mediju
nozares asociācijām un uzņēmumiem. Šobrīd biedrībā ir 32
biedri, pārstāvot visu formu un žanru medijus, mediju asociācijas
un organizācijas, kas darbojas mediju jomas pētniecībā. Biedrības
valdes priekšsēdētājs ir Jānis Lielpēteris. Sūdzības Mediju
ētikas padome izskata deviņu cilvēku sastāvā.
Papildu
informācija: www.lmepadome.lv.
Informācija par Mediju ētikas padomes darbu sagatavota ar
Kultūras ministrijas finansiālu atbalstu līdzdarbības līguma par
valsts pārvaldes uzdevuma – sabiedrības kritiskās domāšanas
stiprināšana attiecībā uz mediju saturu un mediju atbildīguma
veicināšana – veikšanu ietvaros.
