Latvijas
Slimnīcu
biedrība pauž bažas par Veselības ministrijas pieprasīto
pašvaldību slimnīcās nodrošināt brīvo gultu fondu 15 % apmērā,
tajā skaitā arī Covid-19 pacientu uzņemšanai. Biedrības ieskatā
šāds uzstādījums rada ievērojamu apdraudējumu slimnīcu
pacientiem, medicīnas personālam un iedzīvotājiem kopumā. Tas
neatbilst pacientu hospitalizācijas plānam, kā arī draud
rezultēties ar situāciju, kad Covid-19 pacienti ierobežos to
slimnīcu darbību, kuras nav paredzētas šādu pacientu ārstēšanai.
Lokālo
slimnīcu prioritātes ir neatliekamās medicīniskās palīdzības
pacienti, bērni un grūtnieces
Latvijas
Slimnīcu
biedrības valdes priekšsēdētājs Jevgēnijs
Kalējs
atgādina: “Nacionālā
veselības dienesta izstrādātais slimnieku hospitalizācijas plāns
paredz uzņemt Covid-19 pacientus tikai trešdaļā no visām
Latvijas pašvaldību ārstniecības iestādēm. II un III līmeņa
jeb lokālās daudzprofilu neatliekamās palīdzības slimnīcas
pilda atbalsta un atslogošanas funkciju, ietverot pacientu plūsmas
pārvirzīšanu no Covid-19 slimību ārstējošajām iestādēm.
Pārējo slimnīcu prioritātes, kas ietvertas arī Veselības
ministrijas (VM) saņemtajā paziņojumā, ir sniegt veselības
aprūpes pakalpojumus pacientiem ar neatliekamām medicīniskām
indikācijām, bērniem un grūtniecēm. Ja slimnīcas darbojas
saskaņā ar iepriekš minētajām prioritātēm, tad tehniski 15%
gultu fonda rezervi nav iespējams nodrošināt.”
J.
Kalējs
papildina:
“Patlaban ir neskaidrs arī 15 % fonda pamatojums, jo gultām ir
dažādi profili. Ja dzemdību nodaļā ir brīva gulta, tas
nenozīmē, ka iespējams uzņemt jaunu neatliekamās medicīniskās
palīdzības pacientu ķirurģijas, terapijas vai bērnu nodaļā.
Turklāt atkārtoti jāuzsver, ka šajā gadījumā slimnīcās
paredzēts ievest arī Covid-19 pozitīvos pacientus, kuri acumirklī
var paralizēt atsevišķu nodaļu vai pat slimnīcas darbu. Tāpat
VM ziņojumā uzsvērts, ka visām slimnīcām jāveido tranzīta jeb
observācijas gultas, kurās pacientiem jāuzturas līdz brīdim, kad
saņemti testa rezultāti. Dažreiz rezultāti var tikt saņemti pat
līdz 36 stundām pēc izmeklējuma, tādēļ neziņa apdraud
pacientu un mediķu drošību, kā arī citu slimnīcas pakalpojumu
kvalitāti. Ārstniecības iestādes jau kopš pavasara
hospitalizācijas plānu maiņas veikušas gultu pārprofilēšanu,
taču ēku infrastruktūra nav piemērota vēl apjomīgāku izmaiņu
nodrošināšanai – tās ir tehniski un finansiāli neiespējamas
prasības.”
Covid-19
pacientus jānogādā
infekciju slimībām pielāgotās slimnīcās
J.
Kalējs
uzsver:
“Biedrības ieskatā Covid-19 pacientus patlaban primāri
jātransportē uz jau pavasarī tam pielāgotajām universitāšu un
ceturtā līmeņa reģionālajām slimnīcām, kuras šim mērķim
saņēmušas papildu finansējumu infrastruktūras uzlabojumiem un
medicīnisko tehnoloģiju iegādei, organizējušas mediķu
apmācībās, kā arī pats būtiskākais kritērijs – tajās visās
ir funkcionējošas infekcijas slimību nodaļas un tiek nodarbināti
nepieciešamie speciālisti. Pašvaldību slimnīcu galvenais
uzdevums savā kompetences līmenī ir sniegt pacientiem neatliekamo
palīdzību. Slimnīcās nedrīkst pieļaut Covid-19 slimnieku
ievešanu, pretējā gadījumā visas valsts neatliekamās palīdzības
nodaļas var tikt pakāpeniski “paralizētas”.
Nepārdomāti
lēmumi apdraud pacientu, mediķu un iedzīvotāju veselību
“Pašvaldības
slimnīcas savu iespēju robežās dara visu iespējamo, taču
atsakās piekrist VM piedāvātajam modelim, kura ietvaros var tikt
apdraudēti pacienti, mediķi un iedzīvotāji kopumā. Mēs
nedrīkstam ļaut lokālajās slimnīcās ievest Covid-19 pacientus,
tādējādi pakļaujot riskam neatliekamo medicīnisko pakalpojumu
sniegšanu. Nevēlamies nonākt situācijā, kad pietrūks
cilvēkresursu, kas sniegtu palīdzību ne tikai Covid-19 pacientiem,
bet arī citos neatliekamās medicīniskās palīdzības gadījumos,”
secina J.
Kalējs.
Nav
skaidrs politikas veidotāju
rīcības plāns
“Lokālās
slimnīcas no politikas veidotāju puses nav tikušas iesaistītas
diskusijās par Covid-19 izplatības mazināšanas pasākumiem un
rīcības plānu. Gatavošanās un situācijas modelēšana varēja
notikt visu vasaru, tādēļ nav korekti slimnīcas divas dienas
pirms Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu plūsmu
pārorientēšanas nostādīt fakta priekšā, ka visām pašvaldību
slimnīcām tagad būs jāārstē arī Covid-19 pacientus. Slimnīcas
šādam pavērsienam nav gatavas, un tāds uzdevums arī nav bijis.
Patlaban skaidras vadlīnijas no politikas veidotāju puses nav,
tādēļ nereti saskaramies ar situāciju, ka slimnīcām patstāvīgi
jāpieņem lēmumi par pacientu plūsmu sadali. Mūsuprāt, ir skaļi
jāiestājas pret gadījumiem, kad neapdomīgi politikas veidotāju
lēmumi var atstāt neatgriezeniskas sekas uz veselības aprūpes
pakalpojumu kopumā,” komentē J.
Kalējs.
Ārstniecības personāls pašvaldību slimnīcās dara visu
iespējamo
Neraugoties
uz to, ka visām
pašvaldību slimnīcām šis laiks ir ļoti sarežģīts, slimnīcu
darbinieki un vadība savu iespēju robežās turpina
darīt visu iespējamo, lai pasargātu pacientus un, galvenokārt,
mediķus no slimības izplatīšanās. Turpmāko notikumu attīstības
virzieni ir neskaidri, tādēļ, jāizvairās no situācijas, kurā
infekcija nekontrolēti pārņem virsroku. Būtiski cienīt mediķu
ieguldīto darbu, izturoties atbildīgi un ievērojot visus noteiktos
piesardzības pasākumus.
Par
hospitalizācijas
plānu
Nacionālā
veselības dienesta hospitalizācijas plāns nosaka, ka infekcijas
slimību pacientus paredzēts nogādāt ārstēšanai tikai 7 no
Latvijā kopumā esošajām 24 neatliekamās medicīnas palīdzības
ārstniecības iestādēm. Būtisks slimnīcu izvēles kritērijs ir
infekcijas slimību nodaļas esamība. Šādas nodaļas ir tikai 5
pašvaldību ārstniecības iestādēs – Vidzemes, Daugavpils,
Rēzeknes, Ziemeļkurzemes un Liepājas slimnīcās, kā arī 2
valsts klīniskās universitātes slimnīcās – Latvijas
Infektoloģijas centrā un Bērnu klīniskās universitātes
slimnīcā. Pārējām iestādēm pēc plāna jāpilda vien
universitāšu slimnīcu atbalsta funkcija, uzņemot pacientus,
kuriem nav konstatēta saslimšana ar infekcijas slimību (ieskaitot
COVID-19).
NMP
ārstniecības
iestādes
V
līmenis:
P. Stradiņa KUS, Rīgas Austrumu KUS (“LIC”), Bērnu KUS.
IV
līmenis:
Vidzemes, Jelgavas, Rēzeknes slimnīcas un Jēkabpils, Daugavpils,
Ziemeļkurzemes, Liepājas reģionālās slimnīcas.
III
līmenis:
Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība, Kuldīgas un Madonas
slimnīca, Cēsu klīnika, Dobeles un apkārtnes slimnīca, Jūrmalas
slimnīca un Ogres slimnīca.
II
līmenis:
Alūksnes, Preiļu, Tukuma un Krāslavas slimnīca.
Specializētā
slimnīca: Siguldas slimnīca – dzemdību profils.
Par
“Latvijas
Slimnīcu
biedrību”
“Latvijas
Slimnīcu
biedrība” ir brīvprātīga darba devēju organizācija —
biedrība, kas apvieno 37 Latvijas slimnīcas un ārstniecības
iestādes. Biedrības galvenais mērķis ir uzlabot veselības
aprūpes plānošanu un vadīšanu slimnīcās, kā arī Latvijas
iedzīvotāju veselības aprūpi.
