Latvijas krīzes vadības padome izveidota, iekļaujot tajā visas
ministrijas un desmitiem valsts iestāžu darbinieku. Protams,
pareizi, ka valsts pievērš uzmanību bīstamas slimības
izplatībai, taču tērēt pārliekus budžeta līdzekļus un
nevajadzīgi tracināt sabiedrību nevajadzētu. Rodas iespaids, ka
šībrīža amatpersonu politiskās aktivitātes ir pārspīlētas un
vairāk vērstas saistībā ar gaidāmajām Rīgas domes vēlēšanām
un vēlmi iegūt papildu vēlētāju balsis.
Koronavīrusa
izplatība no Ķīnas līdz Eiropai nav ieviesusi problēmas ar preču
apgādi. Pasaulē ir pietiekami konkurentu un ražošanas
diversifikācijas
iespējas, tā ka pietiekami ātri var aizstāt vienus piegādātājus
ar citiem. Arī no Ķīnas
piegādes nav apstājušās un neapdraud cilvēku veselību.
Atsevišķi vietējie graudu produktu ražotāji ar pazīstamu zīmolu
ir mēģinājuši uzspiest mazumtirgotājiem lielākas cenas griķiem.
Taču tirgotāji nav padevušies šādai šantāžai un raduši
iespēju aizstāt ar citiem zīmoliem. Protams, ka strauji
pieaugošais pieprasījums (pēc griķiem +30 %) ir radījis īslaicīgu
preču iztrūkumu plauktos. Taču, ja beigusies prece šodien, tad tā
būs plauktā atkal rīt. Negribas ticēt, ka latvieši pēkšņi no
lieliem zirņu cienītājiem masveidīgi kļuvuši par griķēdājiem.
Parādījušies arī citi aizspriedumi. Tā, piemēram, mazāk
pērk makaronus, jo to tradicionālā izcelsme ir Itālija, un rīsus,
kas ir ķīniešu pamatēdiens. Varam droši apgalvot, ka Latvijā
netrūkst pārtikas un nepietrūks. Ja kāds nevar aiziet uz veikalu
veselības stāvokļa dēļ vai atrodas karantīnā, tad vismaz Rīgas
reģionā ir plašas iespējas pārtikas piegādei uz mājām.
Vienlaikus aicinām pārtikas krājumus mājās veidot saprātīgi,
kā arī savlaicīgi sekot produktu derīguma termiņiem, lai
nelietderīgi neizšķērdētu pārtiku. “Ņemot vērā, ka diez
vai dzīvosim aplenkumā un izolācijā, vajadzētu aprēķināt, cik
daudz pārtikas produktu to derīguma termiņa ietvaros varētu apēst
savā konkrētajā mājsaimniecībā,” norāda Latvijas Tirgotāju
asociācijas (LTA) prezidents Henriks Danusēvičs.
Nedaudz radušās problēmas sejas masku cienītājiem vai viņu
aktivitāšu dēļ. Šobrīd lielākā daļa aptieku ziņo, ka nav
pieejamas sejas maskas. Vienlaikus mēs varam piegādāt tirgum
vismaz 200 tūkstošus masku. Protams, to cena ir kāpusi un
iespējamā summa, ar ko jārēķinās, mazumtirdzniecībā var būt
tuvu 2 eiro gabalā. Panika ir radījusi problēmu būvniekiem, jo
darba drošībai objektos domātos respiratorus izpērk pārāk
bailīgie “elpotāji’ savām ikdienas gaitām.
Protams, bailes no vīrusa ir radījušas arī pozitīvu iespaidu,
jo devušas daudz lielāku efektu vides aizsardzībai nekā Grētas
Tūnbergas aicinājumi. Ir būtiski samazinājies gaisa piesārņojums,
gan ierobežojot ražošanu Ķīnā karantīnas dēļ, gan
samazinoties aviopārvadājumiem. Šobrīd varam secināt, ka
COVID-19 epidēmijas rezultāti ir ietekmējuši 5 miljonus uzņēmumu
darbību visos kontinentos un visvairāk tas ir skāris pakalpojumus,
tirdzniecību, ražošanu un finanšu nozari.
Ilgtermiņā tas novedīs pie ražošanas un pakalpojumu
diversifikācijas, palielinās vietējo ražojumu īpatsvaru preču
piedāvājumā, mainīsies arī patērējamo produktu īpatsvars un
struktūra. Palielināsies pieprasījums pēc pārtikas, higiēnas
precēm, kosmētikas, medikamentiem un sadzīves tehnikas.
Mainīsies arī iepirkšanās struktūra, jo cilvēki vairāk
izvairīsies no plaši apmeklētām publiskām vietām ne tikai
saistībā ar izpriecu pasākumiem, bet arī lieliem tirdzniecības
centriem un gadatirgiem.
