Latvija ar valsts budžeta deficītu 10,2% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP) 2009. gadā izcīnījusi augsto ceturto vietu Eiropas Savienībā. Statistisko mērījumu un aprēķinu apjoms ir izrādījies tik milzīgs, ka tikai 2010. gada nogalē Eurostat publicē pārskatu par ES dalībvalstu valdību parādu pieaugumu 2009. gadā un līdz ar to sasniegto katras valsts parāda līmeni procentos no šīs valsts IKP.
Publikāciju izdaiļo Eurostat piebilde, ka par Grieķijas parādiem tas joprojām nav ticis skaidrībā.
Kopējais iespaids par ES dalībvalstu finansēm ir tāds, ka noteicošais vairākums dalībvalstu ir apgādājušās ar savu matemātiku un atrunām, kāpēc tām vismaz 2009. gadā nav bijuši saistoši ES noteikumi par budžeta deficīta un kopējā parāda ierobežošanu.
Latviju izšķērdībā ir pārspējušas Īrija, Lielbritānija un Spānija. Budžeta likums nosaka deficītu ar precizitāti līdz latam – tieši 524 022 968 latus jeb 4,4% no šim gadam prognozētā IKP, bet tagad Finanšu ministrija atzīst, ka aizapropriējusi budžeta deficītu līdz 990 130 495 latiem, kas liek domāt, ka nākamgad ap šādu laiku par 2010. gada budžeta patieso deficītu nāksies vien atzīt pusotru miljardu latu.
