Visiem Latvijas valstspiederīgajiem, kuri patlaban uzturas
Lielbritānijai, vajadzētu pieteikties pastāvīgā vai pagaidu iedzīvotāja
statusam, žurnālistiem preses konferencē uzsvēra Ārlietu ministrijas
(ĀM) Eiropas Savienības (ES) koordinācijas un politiku departamenta
direktors Mārtiņš Klīve.
Viņš iezīmēja divus posmus Lielbritānijas attiecībās ar Latviju,
sākot ar Apvienotās Karalistes lēmumu izstāties no ES, kam šī gada
1.februārī sekoja “breksits” juridiskajā izpratnē. ĀM pārstāvis atzīmēja,
ka Lielbritānija šobrīd vairs nav ES dalībvalsts.
Pēc viņa paustā, vienlaikus ar izstāšanās līgumu tika pieņemts lēmums
par pārejas periodu līdz šīgada beigām, un līdz tam uz Lielbritāniju
attiecas visas tās pašas tiesības un pienākumi, kas uz citām ES
dalībvalstīm, bet šis posms noslēgsies 31.decembrī.
Klīve atzīmēja, ka izstāšanās līgumā ir atruna arī par to Latvijas
valstspiederīgo tiesībām, kuri šobrīd legāli atrodas Lielbritānijā. ĀM
pārstāvis atkārtoti aicināja valstspiederīgos pieteikties statusam, jo
tikai tās personas, kas statusu būs saņēmušas, varēs baudīt visas
tiesības, ko nosaka izstāšanās līgums.
Viņš skaidroja, ka tās sarunas, kas patlaban norit ar Lielbritāniju,
ir par nākotnes attiecībām starp bloku un Apvienoto Karalisti no
1.janvāra. Klīve vērsa uzmanību, ka laiks sarunām ir gaužām īss, tomēr
tās nav noslēgušās un patlaban nav arī zināms, ar ko tās noslēgsies.
Klīve pavēstīja, ka ar vienošanos vai bez tās nākotnes attiecības ar
Lielbritāniju mainīsies. Runājot par jomām, kas varētu būt citādas,
Klīve atzīmēja, ka tas būs atkarīgs no līguma, un arī šis jautājums
pagaidām nav skaidrs.
ĀM pārstāvis uzsvēra, ka Lielbritānija ES iestājās 1973.gadā un kopš
tā laika attiecības starp ES dalībvalstīm tika padarītas maksimāli
ciešākas arī plašā jautājumu spektrā, sākot ar iekšlietu jautājumiem,
tieslietu, tirdzniecību standartiem, klimata jautājumiem un tā tālāk.
Patlaban aizvadīto gadu panāktais “tiek patīts atpakaļ”, kas ĀM
pārstāvja ieskatā nav vienkārši.
Tāpat viņš norādīja, ka, iespējams, izmaiņas daudzās jomās Latvija
neizjutīs uzreiz no 1.janvāra, bet laika gaitā varbūt nāksies atskārst,
ka sadarbība ir grūtāka.
