Rīga, 30.apr., LETA. Otrdien piketā pie Ministru kabineta (MK) bija pulcējušies aptuveni 100 Latvijas ledus haļļu darbinieki un hokeja klubu un sporta skolu audzēkņi ar saviem vecākiem, lai protestētu pret strauji augošajiem elektroenerģijas tarifiem.
Piketētāji sabraukuši no daudzām ledus hallēm, arī no Talsiem un Daugavpils. Liela daļa bija bruņojušies ar plakātiem, piemēram, “Elektroenerģijas tarifu kāpumam – nē!”, “Dombrovski, atver acis, mēs vēl te esam!”, “Valdība, nenogalini hokeju!”, ” Arī Talsos vēlas slidot un spēlēt hokeju”, “Mūsu bērni grib spēlēt hokeju”, “Bērnu hokejs nav bizness”.
Pie valdības ēkas pulcējās daudz mazo hokejistu, kuri bija tērpušies savos sporta kreklos un paņēmuši līdzi savas hokeja nūjas, kuras tika dauzītas pret zemi. Kopumā pikets noritēja mierīgi, brīžiem kāds uztaurēja tauri.
Ledus haļļu asociācijas valdes priekšsēdētājs Ēriks Miļuns norādīja, ka visām ledus hallēm liela sāpe ir komunālie maksājumi un 30-40% halles izdevumu veido tieši maksa par elektroenerģiju. Viņš akcentēja, ka par elektrību visas halles samaksā aptuveni divus miljonus latu gadā un pusmiljons no tā ir nodoklis.
Viņš pauda, ka Latvijā patlaban ir 16 ledus halles, bet viena vai divas no tām ir miršanas stadijā. Miļuns minēja, ka elektroenerģijas kāpums palielina arī cenu par ledus īri un no tā cieš bērni, kuri vēlas trenēties hokejā.
Ledus haļļu asociācijas valdes priekšsēdētājs norādīja, ka situācija Latvijā patlaban ir smaga, un, ja elektroenerģijas tarifi paliks pašreizējā līmenī, tas būtu īstermiņa risinājums pastāvošajai problēmai. Miļuns arī akcentēja, ka pēdējos gados nav uzcelta neviena jauna halle, to skaits tikai samazinoties, turklāt arī hokejā rezultāti pasliktinājušies.
Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Sporta un jaunatnes departamenta direktora vietnieks sporta jomā Edgars Severs bija ieradies pie protestētājiem. Viņš sacīja, ka šogad no budžeta viedokļa IZM nevar palīdzēt un piešķirt sporta hallēm papildu finansējumu, jo ir sastādīts budžets šim gadam, taču var to plānot saistībā ar nākamā gada budžetu, akcentējot to valdības līmenī.
Viņš arī minēja, ka dotācijas var paredzēt tikai nacionālajām ledus hallēm, privātajām atbalstu nevarēs sniegt. Severs sacīja, ka dotācija nav lieta, taču tas ir vismaz kāds atbalsts, tā, piemēram, ir ledus halles, kas šogad saņēmušas 10 000 latu dotācijā.
Severs akcentēja, ka ministrija nevēlas, lai šīs halles tiktu slēgtas, jo tādējādi radīsies jautājums par bērnu nodarbinātību brīvajā laikā. Lai arī ir citi brīvā laika nodarbošanās veidi, nebūtu pareizi viņus tagad raut uz citiem sporta veidiem, sacīja ministrijas pārstāvis. Viņš apliecināja, ka ministrijai rūpētu, lai tā nenotiek.
Kā aģentūru LETA informēja IZM, jautājums par valsts atbalstu ledus hallēm saistībā ar komunālo pakalpojumu izmaksu pieaugumu tika izskatīts Latvijas Nacionālās sporta padomes 7.marta sēdē. Analizējot esošo situāciju un izvērtējot valsts atbalsta iespējas, padomē secināts, ka šobrīd nav iespējama jauna atbalsta mehānisma ieviešana, piemēram, īpaša pievienotās vērtības nodokļa piemērošanas režīma ieviešana vai ledus haļļu atbrīvošana no nekustamā īpašuma nodokļa.
Saskaņā ar likumu “Par nekustamā īpašuma nodokli” ar nekustamā īpašuma nodokli neapliek nacionālās sporta bāzes un zemi to uzturēšanai, tāpēc jau šobrīd astoņas no 15 biedrības “Latvijas ledus haļļu asociācija” ietilpstošajām ledus hallēm ir atbrīvotas no nekustamā īpašuma nodokļa 100% apmērā no aprēķinātās nodokļa summas.
Nacionālajām sporta bāzēm, to skaitā, astoņām ledus hallēm, gadskārtējā valsts budžeta likumā šim mērķim paredzēto līdzekļu ietvaros ir tiesības pretendēt uz valsts dotāciju sporta bāzes komunālo pakalpojumu (apkure, elektroenerģija, ūdens un kanalizācija) daļējai izdevumu segšanai. Šajā gadā šādu dotāciju saņēmušas arī vairākas hokeja halles, taču jautājums par iespējamo dotāciju palielināšanu skatāms likumprojekta “Par valsts budžetu 2014.gadam” izstrādes procesā, izvērtējot ministriju iesniegtās jaunās politikas iniciatīvas kontekstā ar prognozēto fiskālās telpas apjomu.
IZM norāda, ka tāpat ir radīts tiesisks instruments, lai arī pašvaldība tai pieejamo budžeta līdzekļu ietvaros hokeja hallēm varētu sniegt gan tiešu atbalstu dotācijas veidā – tām hokeja hallēm, kurām ir piešķirts nacionālās sporta bāzes statuss, -, gan netiešu atbalstu, piešķirot dotācijas pašvaldības teritorijā esošajiem hokeja klubiem, kā atbalstāmo izdevumu pozīciju paredzot ar hokeja haļļu īri saistītos izdevumus.
Ministrija arī vērš uzmanību uz to, ka jau patlaban uzņēmēji, arī ledus haļļu īpašnieki, var pieteikties Eiropas Savienības fondu līdzekļiem, kas paredzēti energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu īstenošanai. Atbalstu šādu projektu realizēšanai Ekonomikas ministrija plāno arī nākamajā Eiropas Savienības fondu plānošanas periodā 2014.-2020.gadam.
“Elektroenerģijas kopējās cenas pieaugums atstāj ietekmi uz Latvijas uzņēmumu konkurētspēju gan Eiropas Savienības, gan citos starptautiskajos tirgos. Diemžēl šo risku mazināšanai nav vienkāršu un tūlītēju risinājumu,” atzīst ministrija.
Ekonomikas ministrija (EM) uzskata, ka elektroenerģijas kopējas cenas pieauguma problēma ir jārisina plašāk, kā primāro uzdevumu izvirzot kopējās obligātās iepirkuma komponentes (OIK) apjoma samazināšanu, nevis esošā OIK pārdalīšanu starp lietotāju grupām. Tādēļ Ekonomikas ministrija sadarbībā ar citām institūcijām turpina darbu pie rīcības plāna ieviešanas un tajā ietverto pasākumu īstenošanas OIK radīto risku mazināšanai, paredzot mazināt OIK slogu gan Latvijas uzņēmumiem, gan arī mājsaimniecībām.
Kā ziņots, pagājušajā mēnesī notikušajā Latvijas Ledus haļļu asociācijas sanāksmē tika nolemts šajā jautājumā vērsties pie Ministru prezidenta Valda Dombrovska (V) kā Nacionālās sporta padomes priekšsēdētāja, Saeimas priekšsēdētājas Solvitas Āboltiņas (V), ekonomikas, kā arī izglītības un zinātnes ministra, lūdzot rast risinājumu samilzušajai problēmai.
Kā risinājumus asociācija piedāvā elektroenerģijas tarifa samazināšanu vai PVN samazinātās likmes piemērošanu komunālajiem pakalpojumiem sporta būvēm.
Līdz šim uz izsūtīto lūguma vēstuli ir saņemta atbildes vēstule par lūguma tālāko virzību, bet ne konkrēta atbilde, aģentūru LETA informēja “Volvo” ledus halles pārstāvis Miļuns. Tā kā konkrēta atbilde nav saņemta, nolemts rīkot protesta akciju.
Latvijas ledus haļļu vadītāji ir vienisprātis, ka šāds cenu par elektroenerģiju, kas ir lielākā izdevumu pozīcija katrai no hallēm, lēciens apdraud lielas daļas sporta būvju pastāvēšanu, kas savukārt jau vistuvākajā laikā var rezultēties ar hokeja, daiļslidošanas, šorttreka, kērlinga stagnāciju. Iedzīvotāju zemās maksātspējas dēļ nav iespēju paaugstināt haļļu pakalpojumu cenas, neapdraudot daudzu bērnu un jauniešu treniņu grupu pastāvēšanu.
