Ne 1941.gada, ne arī 1949.gada vēl
masveidīgākās deportācijas nesalauza latviešu tautu, virtuālā atceres
pasākuma “Aizvestie. Neaizmirstie. 80 gadi kopš 14.jūnija deportācijām”
uzrunā pauda Valsts prezidents Egils Levits.
“Pirms 80 gadiem vienā naktī vardarbīgi tika salauztas 15 443
Latvijas valsts pilsoņu dzīves. Mūsu valsts bija okupēta, un ar pilnu
jaudu darbojās Padomju Savienības varmācīgais represiju mehānisms.
Latvija vairs nevarēja pildīt savu demokrātiskas valsts vissvarīgāko
pienākumu – sargāt savu pilsoņu dzīvību un brīvību,” teica Levits.
Viņš uzsvēra, ka valdīja svešas un neleģitīmas varas likumi, kuras
mērķis bija pakļaut Latvijas sabiedrību, pārcirst dzimtas un pilsoniskās
saites, iznīcināt jebkādu pretošanos. “Vairāk nekā 15 000 cilvēku –
valstsvīri un juristi, garīdznieki un virsnieki, ierēdņi un uzņēmēji,
skolotāji, zemnieki un mākslinieki kopā ar ģimenēm – tika sodīti. Par
to, ka bija kalpojuši savai valstij un dzīvojuši savu normālo ikdienas
dzīvi,” atzina Valsts prezidents.
Levits pauda, ka Padomju Savienības pastrādātā nozieguma mērogu pret mūsu tautu un valsti raksturo deportēto cilvēku skaits.
“Ne 1941.gada, ne 1949.gada vēl masveidīgākās deportācijas nesalauza
latviešu tautu. Bruņotā pretestība ar ieročiem rokās sākās tūlīt pēc
okupācijas un turpinājās līdz pat 50.gadu beigām. Nevardarbīgā
pretestība turpinājās visus okupācijas gadus. Stāstus par deportācijām
vecvecāki nodeva mazbērniem. Neatkarīgā Latvija pastāvēja cilvēku sirdīs
un prātos, deva spēku cīnīties par savas valsts atjaunošanu,” stāstīja
Levits.
Valsts prezidents uzsvēra, ka mēs nesam sevī gan savu priekšteču
traģēdiju, gan viņu spēku, tāpēc šodien veidojam tādu Latviju, kas
vajadzības gadījumā ir gatava aizsargāt sevi un savus pilsoņus.
“Mēs iestājamies par starptautiskā mērogā tiesiski pārvaldītu
pasauli. Tādu pasauli, kurā cilvēka cieņa, brīvība, drošība un dzīvība
ir visaugstākās vērtības. Šodien, lasot 1941.gadā izsūtīto cilvēku
vārdus, uz laiku laikiem iekļausim viņus tautas kopējā atmiņu laukā,”
aicināja Levits.
