Valsts prezidents Egils Levits rosina
parlamentu likumā noteikt 17.martu kā Nacionālās pretošanās kustības
piemiņas dienu un 15.oktobri kā Valsts valodas dienu, aģentūru LETA
informēja Valsts prezidenta kancelejā.
Levits Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai ir
nosūtījis attiecīgos rosinājumus grozījumu likumā “Par svētku, atceres
un atzīmējamām dienām” pilnveidei.
Valsts prezidents paudis viedokli, ka “Latvijas valstiskuma otrā
gadsimta sākumā ir nepieciešams atgriezt sabiedrības sociālajā atmiņā
zināšanas par Latvijas patriotu pretošanos okupācijas režīmiem un
godināt mūsu varoņus, kuri uzturēja Latvijas tautas prasību pēc savas
valsts un neatkarības dzīvu visos okupācijas gados”.
Valsts prezidenta kancelejā norāda, ka pilsoniskās sabiedrības
aktīvisti aizsākuši tradīciju kā nacionālās pretošanās kustības atceres
dienu atzīmēt 17.martu – dienu, kad profesora Konstantīna Čakstes vadītā
Latvijas Centrālā padome 1944.gadā pabeidza parakstu vākšanu
memorandam, kurā Latvijas tautas vārdā tika pieprasīta Latvijas
neatkarības faktiska atjaunošana. Memorandā tika pausta pārliecība, ka
Latvijas valsts un tās Satversme juridiski turpina pastāvēt.
Valsts prezidents uzskata, ka Nacionālās pretošanās kustības piemiņas
diena būs būtisks atgādinājums, ka neatkarīga un demokrātiska Latvija
ir jāsargā arī šodien. Ar likumdevēja noteiktu Nacionālās pretošanās
kustības piemiņas dienu Latvijas tauta izrādīs cieņu un godinās savus
varoņus, apliecinās Latvijas valstiskuma nepārtrauktības uzturēšanu abu
totalitāro okupācijas režīmu laikā un atgādinās katra pilsonisko
pienākumu aizstāvēt savu valsti, norāda Levits.
1998.gada 15.oktobrī konstitucionālais likumdevējs pabeidza vēl
Satversmes izstrādāšanas laikā aizsāktās diskusijas un Satversmes
4.pantā nostiprināja latviešu valodu kā valsts valodu Latvijas
Republikā. Ar Satversmes 4.panta grozījumu latviešu valoda kā vienīgā
valsts valoda tika nostiprināta kā viena no valstiskuma svarīgākajām
konstitucionālajām vērtībām, atgādina Valsts prezidents.
“Atzīmējot Valsts valodas dienu 15.oktobrī, būtu iespējams uzsvērt
latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas konstitucionālo nozīmi
saliedētas Latvijas sabiedrības veidošanā un Latvijas valstiskuma
pastāvēšanā. Tas sekmētu labāku Latvijas valstiskuma pamatu izpratni un
dotu iespēju veidot Latvijas sabiedrību vienojošu konstitucionālo
identitāti Latvijas kultūrtelpā,” pauž Levits.
Valsts prezidents ir uzsvēris, ka Valsts valodas diena Latvijai
piederīgajiem gan Latvijā, gan diasporā atgādinātu par mūsu kopējo
atbildību latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas kopšanā, lietošanā
un turpmākā attīstībā. Tas varētu sekmēt ikvienu tiekties pēc izcilības
valsts valodas prasmē un plašāk lietot valsts valodu ikdienas saziņā,
skaidro valsts augstākā amatpersona.
Valsts valodas dienas atzīmēšana 15.oktobrī akcentētu šo dienu kā
konstitucionāli svarīgu un visai sabiedrībai kopīgi atzīmējamu dienu.
Tas sekmētu mazākumtautību iesaisti un veicinātu modernas, atvērtas
latvietības nacionālā valstī koncepcijas iedzīvināšanu, norāda Valsts
prezidenta kancelejā.
