Valsts prezidenta uzdevums ir raudzīties
uz valsti kopumā un veicināt visas uz attīstību vērstās reformas, pat ja
tās nav populāras, ceturtdien pēc tikšanās ar premjeru Krišjāni Kariņu
(JV) mediju pārstāvjiem sacīja jaunievēlētais Valsts prezidents Egils
Levits.
Levits atturējās komentēt, kas būs viņa pirmie darāmie darbi, jo par
tiem tiks runāts pēc 8.jūlija, kad jaunais Valsts prezidents būs stājies
amatā. Viņš gan atzina, ka plāno iepazīties ar valdības iecerēto
nodokļu reformu, jo, pēc Levita domām, nodokļi ir viens no
instrumentiem, kā veicināt solidaritāti.
Ministru prezidents pēc pirmās tikšanās ar Levitu pēc viņa
ievēlēšanas amatā pauda pārliecību, ka abu valstsvīru sadarbība būs
laba, turklāt valdība un Valsts prezidents strādās kopā, lai stiprinātu
valsti iekšēji un starptautiski.
Levits piekrita, ka viņš un premjers ir vienisprātis jautājumā par
ārpolitiku. “Valsts prezidentam ir nozīmīga loma valsts ārējā tēla
veidošanā un valsts interešu veicināšanā, sadarbojoties ar citām valstīm
un partneriem. Valsts prezidents ārpolitiku veidos ciešā sadarbībā ar
ārlietu ministru un valdību kopumā,” teica jaunievēlētais prezidents.
Vaicāti, vai abas amatpersonas plāno turpināt līdzšinējo praksi –
tikties reizi nedēļā – Kariņš atzina, ka tas ir apspriežams jautājums,
piebilstot, ka pusēm ir jātiekas regulāri un jāuztur kontakti.
Levits arī atzīmēja, ka Kariņš joprojām ir viņa labākais skolnieks.
Pēc viņa teiktā, savulaik Kariņš pie Levita Minsteres Latviešu ģimnāzijā
apguvis politiku un vēsturi. “Varu teikt, ka Kariņš bija mans labākais
skolnieks politikā un vēsturē. Un tā tas turpinās līdz šodienai,” teica
jaunievēlētais prezidents.
Jau ziņots, ka Saeima 29.maijā Valsts prezidenta amatā ievēlēja
Eiropas Savienības Tiesas tiesnesi Levitu, kuru šim amatam virzīja
koalīcijas politiķi.
Par Levitu nobalsoja 61 deputāts.
Kopumā uz šo amatu kandidēja trīs cilvēki – Levits, Zaļo un zemnieku
savienība prezidenta amatam virzīja tiesībsarga Jura Jansona
kandidatūru, bet daži “KPV LV” iekšējās opozīcijas deputāti –
parlamentārieti Didzi Šmitu (KPV LV).
Kā liecina aģentūras LETA arhīvs, Levits 1982.gadā beidzis Hamburgas
Universitātes Juridisko fakultāti, bet 1985.gadā – Hamburgas
Universitātes Sabiedrisko zinātņu un filozofijas fakultāti.
Levits savulaik bija Latvijas vēstnieks Vācijā, Šveicē, Austrijā un
Ungārijā. Viņš bija arī 5.Saeimas deputāts, kā arī tieslietu ministrs.
Vēlāk Levits tika ievēlēts par Eiropas Cilvēktiesību tiesas locekli no
Latvijas, bet tad viņš kļuva par ES tiesas tiesnesi.
Levits ir 1990.gada 4.maija Neatkarības deklarācijas līdzautors, kā
arī darbojies Satversmes preambulas projekta izstrādē. Levits arī
kandidēja prezidenta vēlēšanās arī 2015.gadā, taču Saeimas vairākums
atbalstīja Raimonda Vējoņa kandidatūru.
Pašreizējais prezidents Vējonis bija nolēmis atkārtoti uz šo amatu
nekandidēt. Šāds lēmums, visticamāk, tika pieņemts, jo acīmredzami trūka
balsu Vējoņa pārvēlēšanai uz otro pilnvaru termiņu. Viņa pilnvaras
beigsies jūlija sākumā.
