Rīga, 17.nov., LETA. Valdība otrdien slēgtā sēdē uzdeva Privatizācijas aģentūrai (PA) līdz gada beigām iesniegt Ministru kabinetā AS “Parex banka” restrukturizācijas plānu, par to žurnālistus informēja premjers Valdis Dombrovskis (JL).
PA uzdots kopīgi ar konsultantu strādāt pie restrukturizācijas plāna, veikt nepieciešamos saskaņojumus ar Eiropas Komisiju un līdz 30.decembrim dokumentus iesniegt valdībā.
Premjers atzina, ka restrukturizācija paredzēs bankas pamatdarbības atdalīšanu no bankai neraksturīgajām funkcijām, kā arī “slikto aktīvu” nodalīšanu.
Bankas prezidents Nils Melngailis iepriekš pēc valdības sēdes atzina, ka ir sākts darbs pie “Parex bankas” restrukturizācijas, to sadalot “nosacīti labajā un sliktajā daļā”.
Pēc viņa iepriekš teiktā, tiek apsvērta iespēja izveidot fondu, kurā nodalītu atsevišķi nekustamos īpašumus, ķīlas, tos kredītus, kuru ņēmējiem ir problēmas ar saistību pildīšanu, kā arī tās jomas, kas nav bankas bizness.
Šim fondam tad arī varētu piesaistīt investorus, piemēram, kapitāla fondus vai arī starptautiskās finanšu institūcijas. Atdalot šādu fondu no bankas, tiktu uzlaboti arī pašas “Parex bankas” darbības rezultāti, atzina Melngailis. Pēc viņa teiktā, “banka tad varētu strādāt, ja ne ar lielu pelņu, tad ne ar zaudējumiem”.
Pēc Melngaiļa žurnālistiem teiktā, “sliktās bankas” daļa varētu veidot ne vairāk kā vienu trešdaļu no bankas aktīviem.
Melngailis arī atzina, ka līdz šim lielāka interese no potenciālajiem investoriem bijusi par bankas atsevišķām daļām, nevis iegādi kopumā. “Tas arī vedināja domas uz bankas restrukturizāciju,” sacīja Melngailis.
Kā ziņots, 8.novembrī apritēja gads, kopš valsts nolēma glābt “Parex banku” un par diviem latiem iegādājās bankas kontrolpaketi.
Finanšu grūtībās nonākušās bankas glābšanai tajā tika noguldīti lieli finanšu resursi, kas joprojām veido ap 640 miljoniem latu, bet kopējais finansējums, kas tika novirzīts bankai, pārsniedz 800 miljonus latu.
Valsts kontrole iepriekš secinājusi, ka no “Parex bankas” pārņemšanas tiešie ieguvēji bija tās akcionāri Valērijs Kargins un Viktors Krasovickis, nevis Latvijas valsts. Savukārt tā laika premjers Ivars Godmanis (LPP/LC) uzsvēris, ka bankas pārņemšana bija vienīgā iespēja, lai neradītu vēl lielākas problēmas visai Latvijas finanšu sistēmai.
