Pēdējos gados Baltijas jūrā reģistrēts straujākais ūdens līmeņa
kāpums Eiropā, un šā gadsimta beigās vidējais ūdens līmenis Latvijas
piekrastē var būt pusmetru augstāks nekā mūsdienās, liecina Eiropas
Vides aģentūras (EVA) publicētās prognozes.
Mērījumi no satelītiem liecina, ka absolūtais ūdens līmenis Baltijas
jūrā ceļas par vidēji 3-5 milimetriem gadā, citviet Eiropā jūru un
okeāna līmenis kāpj par vidēji 1-4 milimetriem gadā.
Tā kā Somijā un Zviedrijā kopš pēdējā ledus laikmeta turpinās zemes
pacelšanās, kas ir straujāka nekā ūdens kāpums, relatīvais jūras līmenis
Somijā, lielākajā daļā Zviedrijas piekrastes un arī vietām Norvēģijā
pazeminās.
Savukārt Baltijas valstīs relatīvais jūras līmenis pieaug par vidēji
četriem milimetriem gadā, kas ir viens no straujākajiem kāpumiem Eiropā.
Ja cilvēcei tuvākajos gados neizdosies strauji samazināt
siltumnīcefekta gāzu emisiju un globālās klimata pārmaiņas kļūs
lielākas, sagaidāms, ka relatīvais ūdens līmenis Latvijas piekrastē līdz
gadsimta beigām kāps par aptuveni pusmetru. Baltijas jūras ziemeļos tas
turpinās pazemināties, bet dienvidos gaidāms vēl straujāks kāpums nekā
Latvijas piekrastē.
Eiropas piekrastes lielākajā daļā līdz gadsimta beigām iespējama
relatīvā jūras līmeņa paaugstināšanās par 0,5-0,8 metriem,
visstraujākais kāpums gaidāms Nīderlandē. Turklāt nav izslēgta iespēja,
ka ūdens līmenis celsies vēl straujāk.
EVA norāda, ka ūdens līmenis pasaulē galvenokārt kāpj ledāju kušanas,
kā arī ūdens termiskās izplešanās dēļ, turklāt pēdējos gados tieši
ledāju kušana dod lielāko pienesumu ūdens līmeņa kāpumam.
Prognozes liecina, ka ūdens līmeņa paaugstināšanās turpināsies vēl
ilgi pēc 2100.gada. Sliktākie scenāriji paredz, ka pēc 300 gadiem ūdens
līmenis pasaulē vidēji būs kāpis par vairāk nekā pieciem metriem.
Ūdens līmeņa kāpums jūrā saistīts ar lielāku krasta eroziju un
biežākiem plūdiem, īpaši vētru laikā. Paaugstinās arī ūdens līmenis jūrā
ietekošo upju lejtecēs, kur biežāku plūdu dēļ var mainīties krasta
līnija.
Zaudējumi no piekrastes applūšanas Eiropā pieaugs daudzkārtīgi, ja vien netiks veikti pielāgošanās pasākumi, secina EVA.
Jau vēstīts, ka Pasaules Meteoroloģijas organizācijas ziņojumā
teikts, ka 2019.gads noslēdz dekādi ar rekordaugstu globālo gaisa
temperatūru un jūras līmeni, kā arī ievērojamu ledāju atkāpšanos, ko
virza cilvēka radītās siltumnīcefekta gāzes.
