Līdz 20.martam pašvaldību Civilās aizsardzības komisijās pēc dažādas palīdzības vērsušās 9333 personas no Ukrainas.
Laikā no 7. līdz 20.martam inficēšanās ar Covid-19 konstatēta 51 Ukrainas civiliedzīvotājam, un šajā laikā hospitalizēti 5 cilvēki. Covid-19 gadījumu skaits uz 100 000 Ukrainas civiliedzīvotājiem ir 546,4 un saslimšana ir 6,7 reizes mazāka nekā Latvijas iedzīvotājiem.
37 no saslimušajiem ir sievietes, bet 14 – vīrieši. Lielākajai daļai uzturēšanās adrese ir Rīgā.
No kara sākuma līdz pirmdienai pašvaldību Civilās aizsardzības komisijās pēc palīdzības vērsušies jau 10 089 ukraiņu bēgļi, no kuriem 47 % ir sievietes un 38 % – bērni, tomēr precīzs Latvijā esošo bēgļu skaits patlaban nav zināms.
Rīgā pēc palīdzības vērsušās 5545 personas, bet pārējie – citos Latvijas reģionos. Ar Civilās aizsardzības komisiju gādību izmitinātas 4003 personas. Pašvaldības patlaban var izmitināt un paēdināt 6238 cilvēkus.
Līdz šim 4038 Ukrainas civiliedzīvotājiem izsniegti uzturēšanās dokumenti ar tiesībām uz nodarbinātību.
Daļa no Ukrainas atbraukušo paliek pie radiem, draugiem vai paziņām. Ukrainas iedzīvotājiem, kuriem ir biometriskās pases un nav nepieciešama ne sociālā palīdzība, ne palīdzība ar izmitināšanu, var uzturēties Latvijā līdz 90 dienām gada laikā, par to neinformējot valsts iestādes.
Patlaban IeM strādājot pie vienotas Ukrainas bēgļu datubāzes izveidošanas. Pēc datu ievadīšanas precīzāka aina par bēgļu skaitu būšot zināma aprīļa sākumā.
Kopš Krievijas iebrukuma sākuma 24.februārī Ukrainā savas mājas bijuši spiesti pamest desmit miljoni cilvēku jeb vairāk nekā ceturtā daļa valsts iedzīvotāju, svētdien paziņojis ANO augstais komisārs bēgļu jautājumos Filipo Grandi.
ANO bēgļu lietu aģentūra UNHCR ziņoja, ka Ukrainu pametuši ap 3,4 miljoni cilvēku.
LETA