Rīga, 30.marts, LETA. Lielajā piektdienā, 6.aprīlī, jau sesto gadu notiks ekumeniskais krusta ceļš Vecrīgā, aģentūru LETA informēja Latvijas Romas katoļu baznīcas Informācijas centrā.
Krusta ceļa ieskaņā plkst.11.30 pie Rīgas Sv.Jēkaba katedrāles dziesmas ar pārdomu tekstiem dziedās mūziķis Igo Fomins. Tā laikā plānoti arī garīgie lasījumi par ciešanu un krusta nozīmi, kas ir cilvēka pestīšanas zīme viņa dzīvē.
Krusta ceļa gājiens sāksies plkst.12 pie Rīgas Svētā Jēkaba katedrāles. Gājiena sākumā klātesošos uzrunās Romas katoļu baznīcas Rīgas arhibīskaps – metropolīts Zbigņevs Stankevičs. Krusta ceļa noslēgums plānots ap plkst.14.30 pie Doma baznīcas, kur dalībniekus uzrunās Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags.
Šā gada gājiena maršrutā būs septiņas apstāšanās vietas, tostarp arī Bastejkalnā, kas ir trešā apstāšanās vieta, pie Okupācijas muzeja, kas ir sestā apstāšanās vieta un Doma laukumā, kas ir septītā apstāšanās vieta. Plānots dažu centrālo Jēzus Kristus ciešanu notikumu meditatīvs, tekstuāls un vizuāls atainojums, ko atveidos profesionāli aktieri, kā arī dažādu konfesiju draudžu jaunieši.
Krusta ceļa laikā katram dalībniekam būs iespēja simboliski saraut savas saites, proti, atteikties no saviem un savas dzimtas grēkiem un nolikt tos pie Kristus krusta. Apstāšanās vietās tiks iekļautas arī meditācijas, ko lasīs dažādu konfesiju bīskapi un draudžu garīdznieki.
Gājiena laikā tiks nests koka krusts un to pavadīs lāpu nesēji. Krusta ceļā tiks pārdomāti Jēzus Kristus pēdējie dzīves mirkļi no apcietināšanas brīža līdz Kristus miesas guldīšanai kapā. Starp apstāšanās vietām tiks atskaņoti un dziedāti pazīstamākie ciešanu laika dziedājumi, ko izpildīs apvienotais mūziķu ansamblis no dažādām konfesijām.
Kristus krusta ciešanu uzlūkošana ir brīdis, kad cilvēki ielūkojas dziļi sevī. Kristus krusts dod liecību ne tikai par Dieva parādīto mīlestību caur Jēzu Kristu, bet arī par to, ka Kristus pie krusta cieš cilvēku grēku dēļ. Viņš mirst, pie krusta paņemdams visas sāpes, ciešanas, melus, slepkavības, atkarības, neuzticību, laulības pārkāpšanas, cietsirdību pret tuvākajiem, mantkārību utt., lai cilvēku sirdis darītu atkal brīvas un dotu iespēju piedzīvot dievišķas mīlestības attiecības ar dzīvo Dievu.
Krusts, pie kura mirst Dieva dēls, ir piedošanas zīme, kas atgādina, ka Dievs savu dēlu nav saudzējis, bet ļāvis viņam mirt, lai cilvēkiem dāvātu jaunu dzīvi – piedošanu, jaunu nākotni, mūžīgās dzīvības cerību un apsolījumu.
Krusta ceļš ir viens no populārākiem tautas dievbijības izpausmes veidiem Romas katoļu baznīcā, un mūsdienās tas iegūst ievērību arī citās konfesijās. Parasti 14 krusta ceļa apstāšanās jeb staciju attēli ir izvietoti katrā katoļu dievnamā, taču tie var būt arī brīvdabas krusta ceļi, piemēram, Aglonas Bazilikas sakrālajā laukumā.
Ticīgie Lielā gavēņa laikā publiski vai individuāli dodas šajā ciešanu atceres ceļā, lai pārdomātu Kristus ciešanas. Krusta ceļš veidojies, balstoties gan uz Svētajiem Rakstiem, gan uz pieņemtajām tradīcijām. Apstāšanās vietas tradicionāli sauc par stacijām, kas ir pieņemtais krusta ceļa apzīmējums – krusta apstāšanās vietas.
