Lielbritānijas parlaments trešdien apstiprinājis
likumprojektu par “Brexit” vienošanos, kas ļaus Apvienotajai Karalistei
atstāt Eiropas Savienību (ES) 31.janvārī.
Likumprojekts tika galīgi apstiprināts pēc tam, kad
parlamenta augšnams – Lordu palāta – atteicās no mēģinājumiem panākt
tajā grozījumus.
Parlamenta apakšnams – Pārstāvju palāta – iepriekš trešdien vairākos
balsojumos noraidīja visus piecus lordu pieprasītos grozījumus un
nosūtīja likumprojektu atpakaļ parlamenta augšnamam, kas piekrita
atkāpties no savām prasībām.
Karaliene Elizabete II likumprojektu varētu parakstīt jau ceturtdien no rīta.
Eiropas Parlaments (EP) gatavojas ratificēt “Brexit” vienošanos
29.janvārī, ļaujot Lielbritānijai izstāties no bloka divas dienas vēlāk.
“Brexit” likuma pieņemšana ir milzīga uzvara premjerministram Borisam
Džonsonam, kurš valdības vadītāja amatā stājās pagājušajā gadā, solot
realizēt “Brexit”.
Džonsona priekštece amatā Terēza Meja 2018.gadā panāca “Brexit”
vienošanos ar Briseli, bet britu parlaments trīs reizes šo vienošanos
noraidīja. Pēc tam Meja atkāpās no amata.
Džonsons piekrita izmaiņām “Brexit” līgumā, bet piedzīvoja vairākas
sakāves parlamentā, kas nespēja vienoties par to kad, kā un vai vispār
“Brexit” būtu jāīsteno.
Pagājušajā mēnesī notikušās pirmstermiņa parlamenta vēlēšanas mainīja
situāciju, Džonsonam atgriežoties premjera amatā ar lielu konservatīvo
vairākumu Pārstāvju palātā.
Taču Džonsonam nav vairākuma Lordu palātā, kas centās panākt vairākus grozījumus “Brexit” likumprojektā.
Viens no Lordu palātas atbalstītajiem grozījumiem paredzēja, ka 3,6
miljoniem ES un Šveices pilsoņu, kuri pašlaik dzīvo Lielbritānijā, būtu
jāpiesakās uz uzturēšanās tiesībām Lielbritānijā pēc “Brexit”. Veiksmīga
iznākuma gadījumā viņiem tiktu piešķirts elektronisks kods, kas
jāuzrāda namīpašniekiem, aviolīniju darbiniekiem un citiem, kas varētu
pieprasīt pierādījumu par viņu imigrācijas statusu.
Vēl viens grozījums attiecās uz nepavadītu bēgļu bērnu tiesībām pievienoties radiniekiem Lielbritānijā.
Džonsona birojs trešdien uzsvēra, ka pienācis laiks pabeigt ilgstošo “Brexit” procesu, kas ir sašķēlis valsti.
“Britu tauta ir gaidījusi ilgāk nekā trīs gadus, lai “Brexit” tiktu
īstenots. Izstāšanās vienošanās likumprojekta pieņemšana ļaus mums to
paveikt akurātā veidā 31.janvārī,” sacīja Džonsona preses pārstāvis.
“Brexit” sekos pārejas posms, kas ilgs līdz 31.decembrim. Šai periodā
uz Lielbritāniju joprojām attieksies ES tiesību normas un abām pusēm
būs jāpanāk vienošanās par jaunu tirdzniecības līgumu.
Taču, kādas būs šīs attiecības, joprojām nav skaidrs, un sarunas par tām var izrādīties vēl sarežģītākas nekā “Brexit” sarunas.
Runā, ko Džonsons gatavojas teikt februāra sākumā, domājams, plašāk tiks pastāstīts, kādu tieši vienošanos cer panākt.
“Es esmu pilnīgi pārliecināts, kas mēs to spējam izdarīt,” šodien
sacīja Džonsons, lai gan Brisele paudusi bažas, vai ar 11 mēnešiem
pietiks visaptverošas vienošanās noslēgšanai.
Lielbritānijas finanšu ministrs Sadžids Džavids trešdien atzina, ka
grafiks būs saspringts, bet pauda pārliecību, ka vienošanos ir iespējams
panākt.
