Lielbritānijas Pārstāvju palāta ceturtdien beidzot apstiprinājusi
izstāšanās vienošanos Lielbritānijas aiziešanai no Eiropas Savienības
(ES), paverot ceļu bloka pamešanai 31.janvārī.
Salīdzinot ar pagājušo gadu, kad teju katrs balsojums par breksitu
varēja kļūt par iemeslu iepriekšējās valdības krišanai, šoreiz
vienošanās tika viegli apstiprināta – par nobalsoja 330 deputāti, pret –
231.
Kopš 2016.gada referenduma, kurā vairums Lielbritānijas vēlētāju
nobalsoja par valsts izstāšanos no ES, deputāti atradušies strupceļā
breksita jautājumā, bet pagājušajā mēnesī situācija mainījās, premjera
Borisa Džonsona vadītajiem konservatīvajiem izcīnot pārliecinošu
vairākumu parlamenta pirmstermiņa vēlēšanās.
Lielbritānijas parlamenta jaunais sasaukums jau pirms Ziemassvētkiem
pirmajā lasījumā atbalstīja breksita vienošanos, un valdība šonedēļ
atvēlēja trīs dienas vienošanās apspriešanai.
Taču daudzi deputāti pat neieradās uz debatēm otrdien un trešdien, un
valdība viegli atvairīja opozīcijas mēģinājumus izdarīt labojumus
vienošanās tekstā.
Tagad vienošanās būs jāapstiprina Lordu palātai, un Eiropas Parlamentam (EP). Domājams, ka tas tiks paveikts līdz 31.janvārim.
Pašreiz visa uzmanība pievērstas citai problēmai – sarunām par tirdzniecības attiecībām starp Lielbritāniju un ES pēc breksita.
Likums par izstāšanās vienošanos cita starpā nosaka, ka pārejas
periodu pēc breksita, kas ilgs līdz nākamā gada beigām un kura laikā uz
Lielbritāniju joprojām attieksies ES tiesību normas, nedrīkst pagarināt.
Brisele uzskata šo termiņu par pārāk īsu, un devusi Londonai iespēju to pagarināt, bet Džonsons šādu iespēju noraidījis.
Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena trešdien
pirms tikšanās ar Džonsonu sacīja, ka panākt vienošanos Londonas
noteiktajā laikā “būtībā ir neiespējami”.
“Mums būs jāizvirza prioritātes,” sacīja Leiena, brīdinot, ka gaidāmas smagas sarunas.
Reaģējot uz Leienas izteikumiem, Džonsona birojs ļāva noprast, ka
Londona varētu piekrist arī tikai daļējam tirdzniecības līgumam.
