Kriminālprocesā par noziedzīgi iegūtu
līdzekļu legalizēšanu ne mazāk kā 50 miljonu eiro apmērā, kura dēļ vakar
notika procesuālās darbības arī likvidējamajā “ABLV Bank”, ir
aizturētas vismaz divas personas, liecina aģentūra LETA rīcībā esošā
informācija.
Prokuratūra iepriekš informēja, ka kriminālprocesā kopumā astoņām
personām ir piemērots statuss – persona, kurai ir tiesības uz
aizstāvību. Taču prokuratūrā neatklāja, vai šīm personām ir arī
aizturētā statuss vai personas, pret kuru sākts kriminālprocess,
statuss. Visas šīs personas atrodas Latvijā, apstiprināja prokuratūras
preses sekretāre Laura Majevska.
Majevska arī atzīmēja, ka prokuratūrā patlaban notiek darbs ar
materiāliem, kas izņemti kratīšanās. Majevska uzsvēra, ka izņemts ir
milzīgs apjoms materiālu.
Sākotnēji prokuratūra paziņojumā presei rakstīja, ka lietā otrdien
veiktas vismaz 20 kratīšanas Latvijā un arī ārvalstīs sadarbībā ar citu
valstu tiesībsargājošām iestādēm. Majevska vēlāk precizēja, ka
izmeklēšanas darbības ārvalstīs patlaban veiktas vienā valstī –
Baltkrievijā.
Izmeklēšanas interesēs prokuratūra pagaidām nesniedz plašāku informāciju.
Latvijas Televīzija otrdienas vakarā vēstīja, ka lietas ietvaros
iztaujāts “ABLV Bank” akcionārs Ernests Bernis, taču nekāds statuss
viņam tobrīd nebija piemērots, – to apliecinājis Berņa advokāts Jānis
Kārkliņš. Viņš arī norādīja, ka ne Berņa darbavietā, ne dzīvesvietā
neesot izņemti nekādi dokumenti vai citi priekšmeti, “kas varētu
liecināt par jebkādu Berņa kunga saistību ar lietas ietvaros minētajiem
uzņēmumiem”.
Advokāts apgalvoja, ka lieta ir saistīta ar dažiem bijušās bankas
ārvalstu klientiem, kur prokuratūra uzskata, ka klienti, iespējams,
veikuši kādus noziedzīgus nodarījumus.
Jau ziņots, ka Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētās
prokuratūras, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB), Valsts
policijas Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldes, Valsts
ieņēmumu dienesta Nodokļu un muitas pārvaldes, kā arī Finanšu un
kapitāla tirgus komisijas (FKTK) darbinieki otrdien veica neatliekamās
procesuālās darbības, tostarp vismaz 20 kratīšanas.
Publiski zināms, ka procesuālās darbības veiktas arī likvidējamajā
“ABLV Bank”. Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka
tiesībsargājošo iestāžu pārstāvji ieradušies arī kādā īpašumā Rīgā,
Alberta ielā.
Prokuratūra paziņojusi, ka izmeklēšanas darbības tiek veiktas
saistībā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju ne mazāk kā 50 000
000 eiro apmērā kādā kredītiestādē.
Krimināllietā esošie materiāli satur ziņas, ka organizētā grupa, kurā
ietilpst vairāku valstu pārstāvji, laikā no 2015.gada līdz 2018.gadam
veica noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju ne mazāk kā 50 000 000
eiro apmērā, tostarp, veicot pārskaitījumus vienā no Latvijas
kredītiestādēm par faktiski nenotikušiem darījumiem.
Organizētās grupas īstenoto noziedzīgo nodarījumu atbalstīja
likvidējamā kredītiestāde un tās darbinieki, novēršot šķēršļus naudas
līdzekļu pārskaitīšanā, uzskata izmeklētāji.
Kriminālprocesā notiek pirmstiesas izmeklēšana pēc diviem
Krimināllikuma pantiem, proti, par dokumentu viltošanu un noziedzīgi
iegūtu līdzekļu legalizēšanu. Šis kriminālprocess sākts pagājušajā gadā
un tajā izveidota izmeklēšanas grupa. Pērn 19.oktobrī Organizētās
noziedzības un citu nozaru specializētās prokuratūra pārņēma
kriminālprocesa izmeklēšanu.
“ABLV Bank” likvidators Armands Smans aģentūrai LETA atzina, ka
bankas juridiskajā adresē Skanstes iela 7 k-1, Rīgā, tika veiktas
iepriekš plānotās procesuālās darbības. Viņš arī atzīmēja, ka bankas
pārstāvji aktīvi sadarbojas un turpinās sadarboties ar procesuālo
darbību veicējiem nolūkā maksimāli palīdzēt tiesībsargājošajām iestādēm
to funkciju un uzdevumu izpildē.
Arī “ABLV Bank” likvidatore Vineta Čukste-Jurjeva žurnālistiem
norādīja, ka plašāku informāciju par bankā veiktajām procesuālajām
darbībām nevar sniegt, jo visi bankas likvidatori ir parakstījušies par
informācijas neizpaušanu. Vienlaikus viņa piebilda, ka neviens bankā nav
aizturēts.
Maksimālai klientu un kreditoru interešu aizstāvībai un, ņemot vērā
Eiropas Centrālās bankas lēmumu par likvidācijas procesa sākšanu, “ABLV
Bank” akcionāri ārkārtas sapulcē 2018.gada 26.februārī nolēma
pašlikvidēties, savukārt Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padome
2018.gada 12.jūnijā atļāva “ABLV Bank” sākt pieteikto pašlikvidācijas
procesu. Eiropas Centrālā banka no 2018.gada 12.jūlija ir anulējusi
“ABLV Bank” izsniegto licenci.
“ABLV Bank” problēmas radās pēc ASV Finanšu ministrijas Finanšu
noziegumu apkarošanas tīklu (“FinCEN”) 2018.gada februāra vidū paziņotā,
ka tā plāno noteikt sankcijas “ABLV Bank” par naudas atmazgāšanas
shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī
nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā. “FinCEN”
publiskotajā ziņojumā arī teikts, ka “ABLV Bank” vadība līdz 2017.gadam
izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties
novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām
augsta riska darbībām. “ABLV Bank” apsūdzības ir noraidījusi.
Aģentūra LETA arhīvs liecina, ka saistībā ar “ABLV Bank” pēdējos
gados Latvijas tiesībsargājošās iestādēs ir ierosināti vairāki
kriminālprocesi, taču šodien aģentūrai LETA vēl nav izdevies noskaidrot
kāda ir bijusi virzība šajās lietās.
Piemēram, pagājušā gada oktobrī Valsts policijas Sabiedrisko
attiecību nodaļā apliecināja, ka Valsts policijas Ekonomisko noziegumu
apkarošanas pārvaldes (ENAP) izmeklēšanā tobrīd bija astoņi
kriminālprocesi, kuros izmeklē “ABLV Bank” un tās darbinieku lomu
iespējamā naudas atmazgāšanā.
