Saskaņojot Latvijas un Lietuvas jūras robežu kaimiņu gribētajā variantā, Latvija zaudētu nozīmīgu daudzumu naftas. Atsaucoties uz savulaik Valsts ģeoloģijas dienesta veiktajiem aprēķiniem, Ekonomikas ministrija informē, ka strīds ir par 19% hipotētiski iegūstamās naftas.
Ja abu valstu robeža saglabātos tajā pašā veidolā kā 1991. gadā, kopējie iegūstamie naftas krājumi Latvijas Republikas teritoriālajā jūrā un ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā būtu 124,7 miljoni kubikmetru.
Turpretim, ja tiek noteikta robeža, kāda tā paredzēta pašreizējā Latvijas-Lietuvas robežlīgumā, tad Lietuvas pusē nokļūst apmēram 23,4 miljoni kubikmetru naftas, kas ir apmēram 19% no Latvijas krājuma. Robežlīgums gan nav stājies spēkā, jo apturēta tā ratifikācija Saeimā.
Ārlietu ministrijas preses sekretārs Jānis Sīlis atgādina līguma vēsturi: Latvijas valdība līguma tekstu ir apstiprinājusi un 1999. gadā virzījusi ratifikācijai Saeimā. 30.09.1999. līgums ratificēts Saeimā pirmajā lasījumā.
Taču deputāti debatēs pauda uzskatu, ka pirms līguma akceptēšanas galīgajā lasījumā nepieciešams atrisināt domstarpības ar Lietuvu zivsaimniecības un ekonomiskās zonas izmatošanas jautājumos.
