Viļņa, 24.jūl., LETA–ELTA. Latvijas nenoteiktā nostāja principā bremzē projektu, kas paredz energoapvienošanos ar Zviedriju, pēc valdības sēdes trešdien paziņoja Lietuvas premjerministrs Ģedimins Ķirķils.
Premjerministrs atgādināja, ka viņu kopējā nostāja ar Latvijas premjerministru Ivaru Godmani (LPP/LC) tikusi rasta maijā tenisa spēles laikā Viļņā.
Ķirķils ir pārliecināts, ka Lietuvai ir liela iestrāde šajā projektā, bet Godmanis uzskata par ekonomiski izdevīgāku elektrokabeļa ierīkošanu no Latvijas piekrastes. Šādu ideju atbalsta arī Latvijas enerģētikas kompānija “Latvenergo”.
Godmanis jau iepriekš tika uzsvēris, ka, ierīkojot energotiltu no Latvijas, projekta izmaksas samazinātos par 100 miljoniem eiro (70,2 miljoni latu). Ievietot kabeli Rīgas līča gultnē būtu daudz vienkāršāk, bet Lietuva varētu pievienoties tam nākotnē, uzskata Latvijas premjerministrs.
Kā apgalvo plašsaziņas līdzekļi, “Latvenergo” pārstāvji neslēpj savu ieinteresētību atsevišķā Latvijas un Zviedrijas projektā. Kompānija pat ir gatava par saviem līdzekļiem izstrādāt Latvijas-Zviedrijas energotilta tehniski ekonomisko pamatojumu.
“Var jau būt, ka tā ir zināma nostāja sarunās,” par sava Latvijas kolēģa izteikumiem teica Ķirķils. Viņš arī uzskata, ka Latvijas pievienošanās Lietuvas-Zviedrijas kabelim nesagādātu nekādas grūtības.
Zviedri uzskata, ka Baltijas valstīm pašām jāvienojas par elektrokabeļa maršrutu, jo Zviedrijai nav svarīgi, vai tas ies uz Igauniju, Latviju vai Lietuvu.
Energotilts ar 700-1000 megavatu jaudu no Lietuvas uz Zviedriju varētu izmaksāt no 1,78 līdz 2,2 miljardiem litu (363,1 līdz 448,8 miljoniem latu).
Trešdien nacionālā investorkompānija LEO LT jau sāka meitasuzņēmuma “InterLinks” reģistrācijas procedūru. Kā izteicās LEO LT valdes priekšsēdētājs Rimants Juozaitis, šī sabiedrība vispirms rūpēsies par energoapvienošanos ar Zviedriju, bet lēmumi par energoapvienošanos ar citām valstīm tiks pieņemti vēlāk.
