Valsts heraldikas komisija konstatējusi, ka lietuviešiem piederošais uzņēmums Latvijas monētu nams pārlieku radoši izmanto mūsu valsts simboliku.
Pastāv aizdomas, ka ģerboņa izmantošana pelnīšanai un maldinoša iespaida radīšana, ka šis rūpals atrodas valsts pārziņā, ir pretlikumīga.
Domstarpības izraisījusi Latvijas monētu nama (LMN) izdotā medaļa Par Latvijas neatkarību 18.11.1918., kas tiek dēvēta par simbolisku Latvijas vēsturesnpiemiņas zīmi. Tā jau palaista tirdzniecībā, taču šobrīd no piedāvājuma ir izņemta.
Heraldikas komisija nospriedusi, ka Latvijas ģerbonim uz tādas medaļas nav jāatrodas. Uzņēmums tikmēr gatavojas ņemt talkā juristu pakalpojumus un aizliegumu tirgot ģerboņotās medaļas, kas patiesībā izskatās pēc monētām, apstrīdēt.
Problēma ir faktā, ka likums Par Latvijas valsts ģerboni paver interpretācijas iespēju. Tas noteic, ka lielo valsts ģerboni tiesīgas lietot 11 valsts institūcijas – Valsts prezidents, Latvijas bankas, vēstniecības u. c. Protams, lietuviešu uzņēmuma šai sarakstā nav.
Gluži otrādi – 10. panta 1. daļa noteic, ka valsts ģerboni nav tiesību lietot privātiem uzņēmumiem.
Bet šā panta 2. daļa skaidro, ka fiziskām un juridiskām personām ir tiesības lietot valsts ģerboņa
attēlu, izņemot gadījumus, kad tas maldina par lietotāja juridisko statusu.
