Rīga, 7.apr., LETA. Satversmes tiesa (ST) šodien likumu par Lisabonas līgumu atzina par atbilstošu Satversmei.
Kā teikts šodien pasludinātajā spriedumā, tiesas vērtējumā likums “Par Lisabonas līgumu, ar ko groza Līgumu par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu” atbilst Satversmes 101.pantam.
Lieta “Par likuma “Par Lisabonas līgumu, ar ko groza Līgumu par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu” atbilstību Satversmes 101.pantam” pērn tika ierosināta pēc pieteikuma, kuru ST iesniedza 13 fiziskas personas – Edgars Jansons, Raimonds Seņko, Aivars Graikstis, Uldis Vizbulis, Mārīte Teivāne, Kristaps Bergmanis un Raimonds Rutenbergs, kas apvienojušies partijā “Jaunie demokrāti”, kā arī Arvīds Kalme, Maija Smila, Māra Pastore, Olafs Brežinskis, Rihards Cicens un Valērija Mihailovska.
Satversmes 101.pants nosaka, ka “ikvienam Latvijas pilsonim ir tiesības likumā paredzētajā veidā piedalīties valsts un pašvaldību darbībā, kā arī pildīt valsts dienestu”. Tāpat 101.pantā norādīts, ka “pašvaldības ievēlē pilntiesīgi Latvijas pilsoņi un ES pilsoņi, kas pastāvīgi uzturas Latvijā. Ikvienam ES pilsonim, kas pastāvīgi uzturas Latvijā, ir tiesības likumā paredzētajā veidā piedalīties pašvaldību darbībā. Pašvaldību darba valoda ir latviešu valoda”.
Pieteikuma iesniedzēju ieskatā, Lisabonas līgums varēja tikt apstiprināts tikai ar tautas nobalsošanu, jo līgums ierobežojot Latvijas tiesības brīvi lemt par izstāšanos no ES, tādējādi Latvija zaudējot savu suverenitāti, norādīja pieteikuma iesniedzēji, piebilstot, ka līgumā saskatāmas arī demokrātijas vājināšanās tendences, piemēram, paredzēta jauna balsošanas kārtība, kas balstīta uz vairākuma, nevis konsensusa principa, kas paredz lēmumu pieņemšanu bez nopietnām kādas puses iebildēm.
Pieteikuma iesniedzēji uzskatīja, ka, nerīkojot tautas nobalsošanu par pievienošanos Lisabonas līgumam, tiekot pārkāptas pilsoņu tiesības piedalīties valsts darbībā, proti, nodot savu balsi nobalsošanā.
Pēc sūdzības iesniedzēju domām, Lisabonas līgums “ir tā pati ES konstitūcija, tikai citā iepakojumā. Tas maina balsošanas kārtību, kas mazajām ES dalībvalstīm ir neizdevīgāk”.
ST iesniegtajā atbildes rakstā Saeima pauda viedokli, ka likums par Lisabonas līgumu nav pretrunā ar Satversmes 101.pantu. Saeimas ieskatā, gadījumā, ja vismaz puse Saeimas locekļu nav pieprasījusi tautas nobalsošanu par izmaiņām nosacījumos attiecībā uz dalību ES, tautas nobalsošana nav rīkojama.
Ja konstitucionālais likumdevējs būtu gribējis paredzēt obligātu tautas nobalsošanu gadījumā, kad ar kādu līgumu tiek veiktas būtiskas izmaiņas attiecībā uz dalības nosacījumiem ES, tad Satversmes 68.panta ceturtā daļa būtu attiecīgi formulēta, nesaistot tautas nobalsošanas rīkošanu ar 50 deputātu gribu jeb parakstiem, atbildes rakstā ST norādīja Saeima.
Satversmes 68.panta ceturtā daļa tiesības ierosināt tautas nobalsošanu piešķir nevis Saeimai kā valsts varas instancei, bet gan noteiktam Saeimas deputātu skaitam kā tautas priekšstāvju grupai. Šādā gadījumā deputāti kā tautas priekšstāvji šīs tiesības var īstenot pēc sava ieskata gadījumos, kad uzskata to par nepieciešamu un atbilstošu Latvijas tautas interesēm.
Tādējādi secināms, ka tikai 50 Saeimas deputātu kompetencē ir izšķirt, vai faktiskie un tiesiskie apstākļi traktējami kā būtiskas izmaiņas nosacījumos attiecībā uz Latvijas dalību ES, kas būtu pamats Saeimai lemt par tautas nobalsošanas rīkošanu, atbildes rakstā ST norādīja Saeima.
Saeima arī uzskatīja, ka atsevišķu noteikumu maiņa attiecībā uz dalības nosacījumiem ES nav uzskatāma par būtiskām izmaiņām. ES kompetences paplašināšana kādā jautājumā neesot “būtiskas izmaiņas dalības nosacījumos”.
Šī jautājuma izšķiršana atstāta politiskās lietderības lemšanai. Tautas nobalsošana, kas paredzēta Satversmes 68.panta ceturtajā daļā, Saeimai jāsarīko vienīgi tad, ja tiek saņemts 50 deputātu parakstīts lēmuma projekts. Kamēr šāds projekts nav saņemts, Saeima kā valsts varas instance ar balsu vairākumu nav tiesīga pieņemt lēmumu par tautas nobalsošanas sarīkošanu saistībā ar būtiskām izmaiņām nosacījumos par dalību ES, teikts ST iesniegtajā atbildes rakstā.
Saeima ST iesniegtajā atbildes rakstā arī izteica šaubas par to, vai pieteikuma iesniedzējiem ir radies reāls Satversmē noteikto pamattiesību aizskārums.
Pirmkārt, Lisabonas līgums starptautisko tiesību izpratnē nav stājies spēkā un šobrīd attiecībā uz pieteikuma iesniedzējiem nevar radīt tiesiskas sekas. Otrkārt, pat tādā gadījumā, ja Lisabonas līgums būtu stājies spēkā, no Satversmes 68.panta ceturtās daļas, tāpat kā no Satversmes 72.panta, neizriet automātiskas subjektīvas publiskas tiesības piedalīties tautas nobalsošanā, bija rakstīts Saeimas sagatavotajā vēstulē.
Abās minētajās normās juridiskā konstrukcija balstās uz to, ka procedūras uzsākšanas kritērijs ir attiecīgi vienas vai vairāku amatpersonu pieprasījums, bez kā subjektīvas publiskas tiesības nerodas, bija norādīts atbildes rakstā.
“Lielās ES dalībvalstis varētu noteikt gandrīz visu, jo Eiropas Padomē balsojumam “par” būtu jābūt 55% – pārstāvot 65% no iedzīvotāju skaita. Savukārt valstis, kas pārstāv 35% ES iedzīvotāju, piemēram, Vācija, Francija, Lielbritānija un Itālija, varētu nobloķēt sev neizdevīgu lēmumu pieņemšanu. Vienlaikus lēmumu pieņemšana paliktu krietni nozīmīgāka, jo ES varētu lemt 68 jaunās jomās,” norādīja sūdzības iesniedzēji.
“Faktiski pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā par Latvijas likteni jebkurā jomā lemtu citas valstis, nevis Latvijas iedzīvotāji,” uzskatīja konstitucionālās sūdzības autori.
Tāpat viņi piebilda, ka ar šo līgumu ES iegūtu atsevišķas juridiskās personas statusu.
