Rīga, 20.marts, LETA. Vairāki desmiti Latvijas literātu aicina izvērtēt cenzūras un autortiesību pārkāpumus, izstrādājot Latvijas skolu programmu literatūras mācību saturu, aģentūru LETA informēja dzejniece Liāna Langa.
Literāti vēstuli nosūtījuši izglītības un zinātnes ministram Robertam Ķīlim un Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vadītājai Inai Druvietei (V).
Vēstulē literāti norādījuši, ka vēlas paust stingru nostāju un protestu pret literatūras cenzēšanu, sagatavojot Latvijas skolu programmu literatūras mācību saturu.
Kā ziņots, trauksmi par iespējamu cenzūru ir cēlusi Latvijas Bērnu un jaunatnes literatūras padome. Veidojot mācību līdzekļu komplektu sešgadniekiem – grāmatas “Soli pa solim” 4.daļu “Ceļā uz vasaru” (Pētergailis, 2012), Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), atsaucoties uz īpatniem ētikas principiem, pieprasījusi no grāmatas izņemt vairākus dzejnieka Pētera Brūvera (1957-2011) dzejoļus, piemēram, “Hakeru dziesma” no krājuma “Brīnumdzejoļi” (2006) un “Ko es daru, kad palieku viens?” no krājuma “Gliemezis un cīrulīte” (1995).
Pašlaik ar līdzīgu attieksmi nākoties saskarties citas mācību grāmatas sagatavošanā – Aijas Kalves un Ilzes Stikānes veidotajā 9.klases literatūras mācību grāmatā cenzūra vērsta pret citātiem no latviešu klasikas: Aleksandra Čaka dzejolis “Modernā idille” aizstāts ar dzejoli “Elēģija logā”, darba burtnīcā Aleksandra Čaka dzejoļa “Dzērāja dziesma” vietā ievietots fragments no “Poēmas par ormani”, turklāt vairākos Čaka dzejoļos, Anšlava Eglīša lugās, maoru teikā, Gundegas Repšes romānā “Alvas kliedziens”, Paula Bankovska stāstā svītrotas rindkopas, teikumi, rindas vai atsevišķi vārdi.
“IZM ir nostājusies šķietamā un bīstamā tikumības un ētikas sardzē. Šādā veidā subjektīvais tiek uzdots par vērtību mērauklu, bet literatūra zaudē iespēju pilnvērtīgi īstenot devumu, ko tā sniedz vispusīgā cilvēka garīgajā izaugsmē, gan mācot dzimtās valodas daudzslāņainību, gan vedinot bērnus un jauniešus iepazīt dzīvi. Izcilāko autoru un daiļdarbu atzīšana par neētiskiem ir maldīgs un tuvredzīgs skats uz literāro tekstu pasauli, kas iemieso cilvēka brīvību un veido personīgu sarunu ar pasauli, to mākslīgi neierāmējot un nevienkāršojot,” teikts vēstulē.
Literāti norāda, ka literatūra, kas neproponē mītus, nav maitājoša, bet gan “tā gudri, redzīgi un godīgi rāda dzīvi”, tāpēc mācību satura kontekstā literatūra var būt labs iemesls runāt par sarežģītām tēmām, bailes un nedrošību neslēpjot aiz pazīstamu Latvijas autoru un pat klasiķu – Čaka radīto tekstu cenzēšanas.
“Nav pieļaujama vēršanās pret autoriem un viņu literārajiem darbiem, velkot subjektīvas “labs – slikts” vai “vēlams – nevēlams” robežas, jo augstvērtīga literatūra un tās plašā tematika ir ne vien vēlama, bet arī nepieciešama gudru un spēcīgu personību veidošanā,” uzskata vēstules autori. Viņi lūdz izvērtēt cenzūras un autortiesību pārkāpumu gadījumus atbildīgajā institūcijā – IZM pakļautībā esošajā Valsts Izglītības satura centrā (VISC) – un sniegt atbildi vēstules parakstītājiem.
Vēstuli parakstījuši vairāki desmiti literātu – Latvijas Rakstnieku savienības valdes priekšsēdētājs, dramaturgs Jānis Jurkāns, Latvijas Radošo savienību padomes valdes priekšsēdētāja, teātra zinātniece Ieva Struka, Literārās izglītības un jaunrades atbalsta centra valdes priekšsēdētājs, dzejnieks Ronalds Briedis, žurnāla “Latvju Teksti” galvenais redaktors dzejnieks Guntars Godiņš, Starptautiskās Ventspils rakstnieku un tulkotāju mājas direktore Andra Konste un citi.
