airBaltic glābšana var izgāzties. Privātajam akcionāram BAS solītās naudas varētu nebūt, bet valstij ieguldīt ko papildus kļūst juridiski sarežģīti. Lai arī iepriekš noliegts, ka Latvijas krājbankas (LK) krahs varētu kā ietekmēt aviokompānijas airBaltic darbību, jo lielas naudas kompānijai šajā bankā nestāv, nopietns pavērsiens gaidāms no citas puses.
Proti, līdz 15. decembrim airBaltic akcionāram Baltijas aviācijas sistēmas (BAS) jāiegulda kompānijā 37 miljoni latu, ko paredz airBaltic glābšanas plāns, taču, tā kā galvenais BAS kreditētājs līdz šim bijusi tieši Krājbanka un tās mātesbanka Snoras, var daļēji paredzēt, ka naudas BAS pusei nebūs.
Tajā pašā laikā valsts papildu līdzdalību kompānijā varētu sarežģīt gaidāmie abu banku maksātnespējas procesi. Netiešu bažu signālu, ka ar BAS īpaši rēķināties vairs nevar, pirmdien raidīja satiksmes ministrs valsts sekretārs Anrijs Matīss, kurš pēc piedalīšanās airBaltic akcionāru sapulcē norādīja, ka BAS nav spējis noformulēt viedokli, vai tam ir nepieciešamie līdzekļi.
BAS pārstāve Inga Piterniece uz telefona zvaniem un īsziņu pirmdienas pēcpusdienā un vakarā neatbildēja.
