Ne visur Latvijā sniegs jau nokusis, tomēr vietām lauksaimnieki
jau steidz uz sējumiem kaisīt mēslojumu. Latvijas Lauku
konsultāciju un izglītības centra (LLKC) augkopības speciālisti
gan aicina nesteigties un atcerēties nosacījumus, kādi jāievēro
mēslošanas uzsākšanai.
Lai aizsargātu ūdeni un augsni no lauksaimnieciskās darbības
izraisīta piesārņojuma ar nitrātiem, kā arī ierobežotu
amonjaka emisijas, mēslošanas
līdzekļus, tajā skaitā kūtsmēslus, vircu, digestātu,
minerālmēslojumu neizkliedē uz sasalušas, pārmitras vai ar
sniegu klātas augsnes.
Savukārt palienēs un plūdu riskam pakļautās teritorijās
mēslošanu veic tikai pēc iespējamo plūdu sezonas beigām, un
minerālmēslus šajās teritorijās lieto tikai kultūraugu
veģetācijas laikā. Mēslošanas līdzekļus aizliegts lietot
virszemes ūdensobjektu aizsargjoslās – 10 m platumā.
Jāatceras arī, ka minerālmēslus lietot drīkst tikai pēc
gruntsūdens līmeņa krišanās un lauka apžūšanas vietās, kur
gruntsūdens līmenis paceļas līdz zemes virspusei. Slāpekļa
minerālmēslus pamatmēslojumā lieto iespējami īsā laikā pirms
sējas vai stādīšanas.
Kāpēc ir svarīgi nesteigties ar mēslošanas uzsākšanu?
Pavasarī pirms veģetācijas atsākšanās augi nevar uzņemt
barības vielas, līdz ar to arī mēslošanas līdzekļus tie nespēj
izmantot, un iztērētā nauda tiek izlietota neefektīvi. Jāsaprot,
ka mēslošanas līdzekļi kopā ar nokusušo sniegu gluži vienkārši
aiztek grāvī, veicinot ūdeņu eitrofikāciju.
LLKC augkopības speciālisti arī iesaka papildmēslojuma devu
noteikšanā īpaši jutīgajās teritorijās ievērot Valsts augu
aizsardzības dienesta veiktā augsnes minerālā slāpekļa
monitoringa datus.
“Lauksaimniek, atceries! Par nosacījumu neievērošanu var
saņemt administratīvo sodu un sankcijas platībmaksājumu
atbalstam,” LLKC sabiedrisko attiecību vadītāja Ilze
Rūtenberga-Bērziņa.
