Latvijā šogad ievāktā un noliktavās noglabātā
ābolu raža pavasarī varētu izbeigties agrāk nekā citus gadus, aģentūrai
LETA pieļāva Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC)
Augkopības nodaļas vecākais speciālists dārzkopībā Māris Narvils.
Viņš atzina, ka laika apstākļu ietekmē Latvijas āboli šogad
nogatavojās nedēļu līdz divas agrāk par ierasto laiku citus gadus, tāpēc
to ražas novākšanas sezona jau bija jānoslēdz, lai tie pienācīgi
uzglabātos ziemā.
“Laika apstākļu dēļ augļi priekšlaicīgi nogatavojās, kā rezultātā
raža bija jānovāc agrāk nekā ierasts. Vācot novēloti, augļu uzglabāšanas
laiks būtiski saīsinās un tos nākas priekšlaicīgi realizēt, tāpēc to
nedrīkst pieļaut,” sprieda eksperts, norādot, ka tālredzīgākie saimnieki
ābolus novāca agrāk nekā citus gadus.
LLKC Augkopības nodaļas vecākais speciālists dārzkopībā atzina, ka
ābolu raža šogad Latvijā ir ienākusies ārkārtīgi maza salīdzinājumā ar
ierasto, un nedaudzie saimnieki ar labu ražu var būt ļoti laimīgi. Tāpat
ābolu vidējais izmērs pavasara sausuma ietekmē šogad ir mazāks nekā
ierasts. Kopumā ražas ievākums ir atkarīgs arī no ābolu šķirnes. Pret
sausumu izturīgu ābolu izmērs neatpaliek no optimālā, bet pret sausumu
“jūtīgāki” augļi padevušies sīkāki.
Narvils arī atzina, ka nestandarta izmēra augļu kvalitāti šogad
negatīvi ietekmēja arī ābolu kraupis, kas aktivizējies dārzos, kuru
saimnieki mazāk strikti sekoja līdzi ekspertu brīdinājumiem. Šādu augļu
kvalitāte ir bēdīga. Tādēļ iespējams, ka šogad vāktie vietējie āboli
noliktavās varētu izbeigties agrāk nekā parasti.
Arī bumbieru veģetācija iestājās agrāk nekā ierasts, un to raža ir
maza. Bumbierus Latvijā audzē nedaudz, līdz ar to tie skaitās samērā
ekskluzīvs auglis, sprieda eksperts.
Komentējot pašreizējo situāciju dārzos, viņš atzina, ka mitro laika
apstākļu dēļ aktivizējas augļkoku slimības, līdz ar to augļkopjiem
jāseko līdzi aktuālajai situācijai un jāveic preventīvi pasākumi pret
augļu puvi, kuras ierosinātāji bagātīgi attīstījušies mitruma dēļ. Pēc
eksperta sacītā, augļu dārzos vēlams veikt sakopšanas darbus, tostarp
savākt visus nestandarta un bojātos augļus, lai tie neizraisītu primāro
infekciju nākamgad. Jāparūpējas arī par slāpekļa smidzinājumiem, lai
nokritušās lapas labāk sadalītos. Augļkoku vainagus vēlams apstrādāt ar
slāpekļa šķīdumu, kā arī var veikt sanitāro zaru izgriešanu. Tikmēr
kaļķošanu var atlikt uz vēlāku rudeni.
LLKC darbojas kopš 1991.gada un ir lielākais lauku konsultāciju
sniedzējs Latvijas teritorijā. Tā pastāvēšanas mērķis ir veicināt lauku
attīstību, paaugstinot lauku uzņēmēju profesionālās un ekonomiskās
zināšanas, nodrošināt konsultāciju un mācību organizāciju visos Latvijas
novados, paaugstināt lauku iedzīvotāju konkurētspēju Eiropas Savienībā
un organizēt Zemkopības ministrijas padotībā esošajās iestādēs
strādājošo darbinieku tālākizglītību.
