Lai arī – pretēji sākotnēji paustajam – valsts apņēmusies turpināt uz pusēm ar pašvaldībām vēl vismaz nākamajā gadā izmaksāt trūcīgajiem cilvēkiem garantētā minimālā ienākuma (GMI) pabalstu un līdz maijam arī 20% no dzīvokļa pabalsta, līdztekus Labklājības ministrija (LM) strādās pie tā, lai neaugtu «profesionālā pabalstu saņēmēju paaudze».
LM sola izstrādāt izmaiņas likumdošanā, lai pabalsta ņēmējus pēc iespējas motivētu strādāt. LM valsts sekretāra vietnieks Ingus Alliks norāda – nav datu, vai apgalvojumi par pabalstu pieprasītāju paaudzes veidošanos ir objektīvi. Tāpēc līdz nākamā gada martam beigām LM plāno ar Valsts kancelejas palīdzību veikt pētījumu.
«Skaidrs, ka viena daļa iedzīvotāju iemācījušies izdzīvot ar mazumiņu, kas, iespējams, nav cilvēka cienīga dzīve. Zināms arī tas, ka ieņēmumi, ko ģimene saņem GMI pabalstā, var būt lielāki nekā minimālā alga,» saka I. Alliks un piebilst – ja pabalstā var saņemt vairāk nekā minimālo algu, tad kāpēc strādāt.
