Rīga, 5.okt., LETA. Labklājības ministrija (LM) pagaidām neatbalsta ideju par vecāku pabalsta izmaksas laika pagarināšanu, aģentūru LETA informēja labklājības ministres Ivetas Purnes (ZZS) preses sekretāre Gunta Skrebele.
Kā norāda Skrebele, jebkuras izmaiņas pastāvošajā ar bērnu aprūpi saistīto atvaļinājumu un pabalstu sistēmā būtu rūpīgi jāizvērtē.Pētījumi par situāciju Latvijā atklāj, ka, jo ilgāk persona ir “izkritusi” no darba tirgus, jo grūtāk tajā ir atgriezties, stāsta Skrebele.
Gads ir maksimālais periods, kura laikā persona var atļauties nestrādāt, būtiski nezaudējot profesionālo kvalifikāciju.
Ja tiek apsvērta vecāku pabalsta izmaksas perioda pagarināšana, jādomā par to, kā bērnu aprūpē vairāk iesaistīt tēvus, uzskata LM speciālisti. Tādā gadījumā varētu sekot Īslandes piemēram, kur katram no vecākiem ir paredzēta iespēja saņemt “lielo pabalstu” iepriekšējās algas apjomā, kurā tiek saņemta noteikta daļa no bērna kopšanas atvaļinājuma, taču ne ilgāk par gadu. Tā rezultātā sievietes nezaudētu konkurētspēju.
Ģimenes interesēs ir tas, lai bērnu aprūpē iesaistās abi vecāki. Tas ir arī valsts un ekonomikas interesēs, jo ir vieglāk mazliet izmainīt savu dzīves ritmu katram no vecākiem, nekā vienam no vecākiem pilnībā izkrist no ekonomiskās aprites, norāda Skrebele.
Turklāt Latvijas likumdošana jau piedāvā darba un ģimenes dzīves saskaņošanas iespējas, uzskata LM speciālisti.
LETA jau ziņoja, ka Bērnu un ģimenes lietu ministrs Ainars Baštiks (LPP/LC) ir rosinājis pagarināt vecāku pabalsta izmaksas laiku.
Kā aģentūrai LETA pastāstīja Baštiks, šāds lēmums pieņemts pēc iepazīšanās ar pētījuma par ģimenes un demogrāfiskās situācijas Latvijā rezultātiem, kas atklājis, ka aptuveni 73% Latvijas vecāku atbalsta vecāku pabalsta izmaksas laika pagarināšanu līdz diviem gadiem arī tad, ja tas nozīmētu pabalsta proporcionālu samazināšanu. Patlaban pabalstu var saņemt viens no vecākiem līdz bērna viena gada vecumam.
“Varētu jau sagaidīt, ka vecāki katru mēnesi no šī pabalsta atliktu kādu summu, lai pabalsta izmaksas laiku nevajadzētu pagarināt, tomēr reālā pieredze ir pierādījusi, ka tik, cik naudas pabalstā katru mēnesi tiek saņemts, tiek arī iztērēts. Tādēļ, ja nevaram šo pabalstu palielināt, tad vismaz šīs summas ietvaros vecākiem būtu jāļauj elastīgi izvēlēties, cik ilgi viņi šo pabalstu vēlas saņemt,” uzskata Baštiks.
Turklāt izmaksas laika pagarināšana grūtajos ekonomiskajos apstākļos arī neprasītu papildu finanšu ieguldījumus, bet tikai zināmas administratīvas metodoloģiskas izmaiņas, norādīja Baštiks.
Ministrs akcentē, ka šāda prakse ir gan Austrijā, kur vecāki var izvēlēties pabalstu saņemt gadu, pusotru gadu vai citu laika posmu, kā arī Skandināvijā, kur pabalsta saņemšanas laiku var pagarināt līdz 18 mēnešiem.
Jautāts par to, kas būtu galīgā robeža, līdz kurai varētu pagarināt pabalsta izmaksu, Baštiks norādīja, ka, viņaprāt, tas būtu jāizlemj vecākiem pašiem, izvērtējot šo jautājumu gan no bērna audzināšanas, gan no karjeras veidošanas puses.
“Protams, no bērna viedokļa raugoties, jo ilgāk kāds no vecākiem pavada laiku ar bērnu mājās, jo bērnam ir labāk, bet no dzīves labklājības viedokļa labāk ir pēc iespējas ātrāk atgriezties darba tirgū,” uzsvēra Baštiks, “taču tad jāsaprot, ka mēs dzīves labklājību dažkārt būvējam uz bērna attīstības rēķina.”
Vienlaikus ministrs ir pārliecināts, ka darba un ģimenes dzīves elastīga un harmoniska sabalansēšana ir būtisks uzdevums ne tikai jaundzimušu bērnu gadījumā un vecākiem šis jautājums ir jārisina ilgtermiņā.
