Nodarbināto obligātās veselības pārbaudes jāveic kvalitatīvāk, lai pēc iespējas ātrāk atklātu un izārstētu darba vides izraisītos veselības traucējumus nodarbinātajiem, šodien notiekošajā Latvijas Arodslimību ārstu biedrības konferencē informē Labklājības ministrijas (LM) Darba departamenta Darba aizsardzības politikas nodaļas vadītāja Inta Laganovska-Dīriņa.
„Pašreizējā nodarbināto veselības uzraudzība bieži ir nekvalitatīva, jo daudzi šobrīd spēkā esošās prasības īsteno formāli, nevis patiesi rūpējoties par strādājošo veselības aizsardzību. To apliecina arī gandrīz 56% no darba aizsardzības speciālistiem. Pašlaik darbinieki uz obligāto veselības pārbaudi tiek nosūtīti, vadoties no iespējamas saskares ar riska faktoru nevis no reāliem darba vides apstākļiem,”
Labklājības ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste Marika Kupče.
Lai mazinātu praksē konstatētās problēmas, LM plāno no nākamā gada veikt būtiskas izmaiņas pašreizējā obligāto veselības pārbaužu veikšanas kārtībā.
“Viena no izmaiņām paredz optimizēt periodu, kādā būs jāveic obligātās veselības pārbaudes, kā arī to, kādas speciālistu apskates un izmeklējumi būs nodarbinātajam nepieciešami. Tas nozīmē, ka periodisko obligāto veselības pārbaužu biežumu noteiks, ņemot vērā darba vides kaitīgo faktoru līmeni un to ietekmi uz darbinieku veselību un drošību – jo mazāks risks darbinieka veselībai, jo retāk jāveic veselības pārbaudes un otrādi,” skaidro M.Kupče.
Līdz ar to darba vietās, kur nepastāv nozīmīgs risks nodarbināto drošībai un veselībai, piemēram, tiek veikts darbs ar datoru vai darba vides riska faktora līmenis ir zems un nerada risku darbinieka veselībai, obligātās veselības pārbaudes būtu jāveic reizi trijos gados nevis reizi gadā, kā tas ir pašlaik, piemēram, veicot darbu ar datoru.
Savukārt reizi divos gados veselības pārbaude būs nepieciešama, ja ķīmisko faktoru līmenis darba vietā ir virs 75% no pieļaujamā līmeņa, to nepārsniedzot, kā arī darbiniekiem, kuri strādā īpašos apstākļos, proti, ja darbā pastāv augsts nelaimes gadījumu risks, piemēram, notiek darbs augstumā.
Reizi gadā periodiskās veselības pārbaudes būs jāveic tiem darbiniekiem, kuri strādā īpaši kaitīgos apstākļos, piemēram, ja darbā nākas saskarties ar vēzi izraisošām vielām vai kaitīgo darba vides faktoru līmenis pārsniedz pieļaujamos līmeņus un rada būtiskus riskus darbinieku veselībai.
“Plānots, ka obligātās veselības pārbaudes veiks un atzinumu par cilvēka veselības stāvokļa atbilstību veicamajam darbam sniegs arodslimību ārsts. Viņš arī katrā individuālajā gadījumā izvērtēs, vai nodarbināto ir nepieciešams sūtīt uz papildu apskatēm un izmeklējumiem pie citiem speciālistiem. Savukārt, lai samazinātu veselības problēmu noklusēšanu pārbaudes laikā, ārsts pēc sarunas ar darbinieku aizpildīs aptaujas anketu par darbinieka veselības stāvokli. Minētā anketa būs jāparaksta darbiniekam,” stāsta ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste.
Lai maksimāli veicinātu nodarbināto ārstēšanos un atgriešanos darbā, kā arī, lai mazinātu noklusēto slimību skaitu, LM plāno samazināt veselības traucējumu sarakstu, kuru gadījumā noteikti jānorāda, ka darbinieka veselības stāvoklis neatbilst veicamajam darbam.
Līdz ar to ārstiem būs jāvērtē individuāli katra strādājošā veselības atbilstība veicamajam darbam.
Par nodarbināto nosūtīšanu uz obligātajām veselības pārbaudēm ir atbildīgs darba devējs, bet kvalitatīvu veselības pārbaužu veikšanu nodrošina ārsts. Arī pats nodarbinātais ir atbildīgs par to, cik savlaicīgi un pilnvērtīgi būs veikta veselības pārbaude – vai viņš būs godīgi atbildējis uz visiem ārsta jautājumiem, cik ātri viņš veiks minēto pārbaudi. Plānots, ka darba devējs varēs atstādināt nodarbināto no darba, ja viņš noteiktajā laikā (ilgāk par mēnesi) bez objektīva pamatojuma nebūs izgājis obligāto veselības pārbaudi.
