Valdības noteikumi par garantēto minimālo
ienākumu līmeni atbilst Satversmes 1. un 109.pantam, šāda nostāja pausta
Labklājības ministrijas (LM) sagatavotajā atbildes vēstulē
tiesībsargam, reaģējot uz viņa vēršanos Satversmes tiesā (ST) par šo
jautājumu.
Kā norāda LM, Satversmes 109.pantā ietvertās tiesības uz sociālo
nodrošinājumu paredz valsts pienākumu radīt efektīvu, taisnīgu un
ilgtspējīgu sociālā nodrošinājuma sistēmu. ST esot atzinusi, ka valstij
ir rīcības brīvība to metožu un mehānismu izvēlē, ar kādiem šīs tiesības
īstenojamas, jo valsts un it īpaši tās likumdevēja lēmumiem par
sociālo tiesību īstenošanu nozīmīga ir politiskā dimensija, proti,
lēmumi šajā jomā parasti tiek pieņemti vadoties ne tik daudz no
juridiskiem, bet vairāk no politiskiem apsvērumiem, kas savukārt ir
atkarīgi no likumdevēja priekšstata par valsts sociālo pakalpojumu
sniegšanas principiem, valsts ekonomiskās situācijas un sabiedrības vai
kādas daļas īpašas nepieciešamības pēc valsts palīdzības vai atbalsta.
“Taču valsts rīcība nav absolūta. Tās veidotajai sociālā
nodrošinājuma sistēmai ir jāatbilst noteiktiem kritērijiem, proti,
valstij ir jānodrošina sociālās nodrošinājuma sistēmas esamība,
adekvātums un pieejamība,” atzīmē LM.
LM uzsver, ka atbilstoši Latvijā izveidotajai sociālās drošības
sistēmai, sociālās palīdzības piešķiršanas jautājumi esot pašvaldības
kompetencē, un pienākums gādāt par nepieciešamo atbalstu ir pašvaldībai,
kurā ir personas vai ģimenes deklarētā dzīvesvieta. Attiecīgi sociālās
palīdzības pabalstus izmaksā pašvaldība no sava budžeta līdzekļiem.
LM raksta, ka esošās valdības deklarācijā ir atzīsts, ka nabadzības
un sociālās atstumtības mazināšana ir aktuāls un prioritārs uzdevums,
kas tai skaitā paredz pakāpeniski pilnveidot minimālo ienākumu atbalsta
sistēmu.
Ministrija norāda, ka Ministru kabinets 2019.gada augustā konceptuāli
atbalstīja LM politikas plānošanas dokumentu “Plāns minimālo ienākumu
atbalsta sistēmas pilnveidošanai 2020.-2021. gadam”, kurā paredzēto
pasākumu ieviešanai no 2020. līdz 2022.gadam indikatīvi ik gadu papildus
būtu nepieciešami 27 – 28 miljoni eiro. Tomēr 2020.gada budžeta
veidošanas procesā tika nolemts, ka valsts fiskālās telpas ierobežojumu
dēļ šajā plānā noteiktos pasākumus nevar īstenot pilnā apmērā. LM
piedāvājums minimālo ienākumu līmeņa palielināšanai ticis atbalstīts
daļēji.
LM uzsver, ka, saglabājot politisko virzību, kas vērsta uz nabadzības
un sociālās atstumtības mazināšanu, prioritāri tikuši virzīti pasākumi
valsts atbalsta palielināšanai pensijas vecuma cilvēkiem, kuri saņem
minimālo vecuma pensiju, un personām ar invaliditāti gan valsts sociālā
nodrošinājuma pabalsta saņēmējiem, gan minimālo invaliditātes pensiju
saņēmējiem.
Valdības atbalstīto pasākumu ieviešana no 2020. līdz 2022.gadam
pozitīvi ietekmēs 73 300 līdz 74 500 valsts iedzīvotājus ar zemiem vai
ļoti zemiem ienākumiem, tādējādi sekmējot viņu dzīves līmeņa
uzlabošanos, kā arī nabadzības un sociālās atstumtības riska mazināšanos
sabiedrībā kopumā, ir pārliecināta LM.
Ministrija atzīmē, ka no 2020.gada 1.janvāra tiks palielināts GMI
līmenis, nosakot to 64 eiro apmērā vienai personai mājsaimniecībā. Tas
nozīmējot, ka 2020.gadā GMI līmeņa pieaugums mēnesī, salīdzinājumā ar
2019.gadu, būs par 11 eiro jeb par 20,8%.
“Minētie pieaugums ar 2020.gadu ir vieni no pēdējo desmit gadu laikā
nozīmīgākiem soļiem atbalsta pilnveidošanai tieši iedzīvotājiem ar ļoti
zemiem ienākumiem. Šo pasākumu pilnveidošana norāda gan uz valsts, gan
uz pašvaldību apņemšanos un pozitīvo virzību nodrošināt savu pozitīvo
pienākumu palīdzēt tiem iedzīvotājiem, kuri paši – gan objektīvu, gan
subjektīvu iemeslu dēļ – nevar par sevi parūpēties pietiekamā apmērā,”
vēstulē, kuras projektu 3.decembrī izskatīs valdība, raksta LM.
Kā ziņots, ST oktobrī ierosināja lietu par esošā garantētā minimālo
ienākumu (GMI) līmeņa atbilstību Satversmes 1. un 109.pantam.
Kā aģentūrai LETA pavēstīja ST pārstāve Ketija Strazda, lieta
ierosināta pēc tiesībsarga pieteikuma. Tiesībsargs uzskata, ka Ministru
kabineta noteiktais GMI līmenis neatbilst sociāli atbildīgas valsts
principam, nenodrošina cilvēka cieņas aizsardzību un neizpilda no
Satversmes 109.panta izrietošo pozitīvo pienākumu valstij sniegt
personai tai nepieciešamo sociālo palīdzību.
Tiesībsargs arī norādījis, ka valdība ilgstoši GMI līmeni nav
paaugstinājusi tā, lai tas atbilstu Satversmei. Valstij esot pienākums
savu politiku vērst uz sociālā un mantiskā stāvokļa izlīdzinājumu, nevis
uz sociālo un mantisko atšķirību nostiprināšanu un izvēršanu. GMI
līmenis šobrīd neesot pietiekams, lai nodrošinātu personu
pamatvajadzības, līdz ar to tas nevarot nodrošināt cilvēka cienīgu
dzīves līmeni.
Lietas sagatavošanas termiņš ir 2020.gada 21.marts. Par lietas
izskatīšanas procesa veidu un datumu tiesa lemj pēc lietas
sagatavošanas.
Tiesībsarga biroja Komunikācijas un starptautiskās sadarbības nodaļas
vadītāja Ruta Siliņa aģentūrai LETA iepriekš stāstīja, ka tiesībsargs
pieteikumā norādījis, ka jau aprīlī nosūtījis vēstuli valdībai, kurā
norādīja, ka Ministru kabineta noteikumi par GMI līmeni noteic, ka GMI
līmenis personai ir 53 eiro mēnesī, kas tiesībsarga ieskatā neatbilst
Satversmes 1. un 109.pantam. Tāpēc viņš aicināja valdību līdz 12.jūnijam
novērst konstatētos trūkumus un noteikt GMI līmeni atbilstoši
Satversmei.
Kā atbildi tiesībsargs saņēma vēstuli no Ministru kabineta, kurā tika
apvienota atbilde gan uz tiesībsarga vēstuli saistībā ar garantētā
minimālo ienākumu līmeņa celšanu, gan uz vēstuli par trūcīguma slieksni.
Vēstulē ietverto informāciju tiesībsargs uzskata par kārtējiem
solījumiem, kas būtiski neatšķiras no citiem iepriekšējo gadu
solījumiem.
Tiesībsargs vēstulē norādīja, ka, viņaprāt, valdības noteiktais GMI
līmenis, kas nenodrošina pat personas pamatvajadzības, nevar nodrošināt
cilvēka cienīgu dzīves līmeni. Tāpat tiesībsarga ieskatā nav pieļaujama
ilgstoša vistrūcīgāko iedzīvotāju daļas tiesību ignorēšana, kas norāda
uz cieņas trūkumu attiecībā pret šiem cilvēkiem.
Jansons skaidroja, ka saskaņā ar Labklājības ministrijas (LM)
statistiku 2017.gadā pabalstu GMI līmeņa nodrošināšanai saņēma 25 823
personas (15 962 ģimenes), no tām 5953 bija bērni, 3659 cilvēki ar
invaliditāti un 2997 pensijas vecuma cilvēki.
Turpretī 2018.gadā GMI pabalstu saņēma 20 878 personas (13 659
ģimenes) no tām 4316 bija bērni, 3407 cilvēki ar invaliditāti un 2986
pensijas vecuma cilvēki, tāpēc tiesībsargs secina, ka apmēram puse no
GMI pabalsta saņēmējiem iekļaujas sociāli mazaizsargāto personu lokā.
“Sociāli atbildīgas valsts pienākums ir izveidot tādu sociālās
palīdzības sistēmu, kas nodrošina cilvēka cienīgas dzīves līmeni, tādā
līmenī, kas ļauj cilvēkam pilnvērtīgi iekļauties sabiedrībā – nabadzība
rada sociālo atstumtību,” uzsvēra Jansons.
Valsts pienākums nodrošināt cilvēka cienīgu dzīves līmeni izriet arī
no ANO Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas un ANO Starptautiskā pakta
par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām, skaidroja
tiesībsargs. “Tās nosaka, ka katram cilvēkam ir tiesības uz tādu dzīves
līmeni, tostarp uzturu, apģērbu, mājokli, medicīnisko aprūpi un
sociālajiem pakalpojumiem, kas nepieciešami viņa un viņa ģimenes
veselībai un labklājībai,” pauda Jansons
Tāpat tiesībsargs vēstulē sacīja, ka līdz šim ST nav skatītas lietas
par sociālo palīdzību, taču Satversmes tiesa ir atzinusi, ka arī sociālā
palīdzība ietilpst Satversmes 109. pantā ietvertajā sociālā
nodrošinājuma jēdzienā.
Siliņa pastāstīja, ka kopumā tiesībsargs valdībai jau ir izsūtījis
četrus pirmstiesas brīdinājums un šis ir pirmais pieteikums Satversmes
tiesai. “Tuvākajā nākotnē sekos arī citi pieteikumi, par kuriem
tiesībsargs bija brīdinājis valdību,” norādīja Tiesībsarga biroja
pārstāve.
