LETA
Mēneša pirmās dekādes vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +6,8 grādi jeb 3,1 grāds zem normas, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) apkopotā informācija.
Iepriekš tik vēss laiks maija sākumā Latvijā bija 2007.gadā.
Visās naktīs, izņemot 2.maiju, gaisa temperatūra kaut vietām valstī noslīdēja zem nulles, lielākais sals bija 5.-8.maijā. Zemākā temperatūra divu metru augstumā LVĢMC novērojumu tīklā bija -6,8 grādi 6.maijā Zosēnos.
Valsts lielākajā daļā minimālā gaisa temperatūra bija zemāka par -3 grādiem, un visos reģionos salnas bija postošas. Tika pārspēti 32 aukstuma rekordi, tai skaitā Latvijas 6. un 7.maija rekords.
Vidējais nokrišņu daudzums maija pirmajā dekādē bija tikai divi milimetri jeb 15% no normas. Visvairāk nokrišņu – 5,9 milimetri – bija Gulbenē, bet Jelgavas un Stendes novērojumu stacijā to daudzums nesasniedza pat 0,1 milimetru.
Vidējais relatīvais gaisa mitrums bija 58 % – no 50 % Rīgā līdz 66 % Ventspilī. Stiprākās vēja brāzmas – 18,6 metri sekundē – tika novērotas 2.maijā Gulbenē.
Pēdējās dienās sausā un saulainā laika ietekmē strauji un nevienmērīgi sasilstot gaisam, vairākās vietās Latvijā novēroti nelieli viesuļi jeb virpuļstabi, jeb tā sauktās velna slotas, ko angļu valodā dēvē par “putekļu velniem”.
Velna slotas rodas, gaisam nevienmērīgi sasilstot saulainā laikā, dominējot lēnam vējam. Saules sasildītais gaiss no zemes virskārtas strauji ceļas augšup – cauri vēsākam gaisa slānim. Ja apstākļi ir piemēroti, rodas un pastiprinās gaisa riņķveida kustība.
Visbiežāk virpuļstabi ir nelieli un izzūd pāris minūtēs, neradot postījumus, bet dažkārt tie var noraut māju jumtus vai aiznest siltumnīcas.
