Viens no Veselības ministrijas (VM)
aizvadītā gada darba panākumiem ir normatīvo aktu izmaiņas, kas paredz,
ka ārstniecības iestādēs, izrakstot pacientam kompensējamos
medikamentus, jāvadās pēc aktīvās vielas, kas dod iespēju iegādāties
lētāko medikamentu ar nepieciešamo aktīvo vielu, pirmdien preses
konferencē par gada laikā paveikto sacīja veselības ministre Ilze
Viņķele (AP).
Jaunie nosacījumi arī aptiekām prasot pacientam izsniegt lētāko
kompensējamo medikamentu ar tādu pašu aktīvo vielu, izteicās politiķe.
VM Farmācijas departamenta direktore Inese Kaupere klāstīja, ka līdz
šī gada 1.februārim medikamentu tirgotājiem ir jāiesniedz atskaite par
medikamentu cenām, lai sagatavotos 1.aprīļa izmaiņām. Viņa informēja, ka
no 1.oktobra 53 medikamentiem ir samazinājušās cenas. Kopumā esot
aptuveni 40% medikamentu, kam dārgo zāļu līdzvērtīgas efektivitātes
grupā samazinājās cenas pēdējo divu laikā, norādīja Kaupere. Viņa
skaidroja, ka, ņemot vērā līdzšinējo informāciju, medikamentu cenu
samazināšanās varētu skart no 250 000 līdz 300 000 pacientu.
Runājot par medikamentu cenām Kaupere klāstīja, ka ministrijas
prioritāšu vidū ir arī noteikt piecenojuma grieztus tieši dārgām zālēm,
proti, tām kuru cena ir aptuveni virs 100 eiro. Īstenojot šīs reformas,
ministrijā cenšas izvairīties no medikamentu kvalitātes mazināšanās un
to nepieejamības reģionos.
Tāpat VM strādājot pie mākslīgas nepieejamības gadījumu mazināšanas.
Šobrīd jau notiek ieceres starpministriju saskaņošana. Minētajā iecere
ietilpst elektroniskas lieltirgotavu krājumu uzskaites sistēmas
ieviešana, kura vienlaikus paredz, ka arī aptiekas savus pieprasījumus
lieltirgotavām varēs iesniegt tikai elektroniskā formātā. Patlaban jau
lieltirgotavu uzskaites sistēma funkcionē, bet tikai brīvprātīgā līmenī,
iepriekš vēstīja Zāļu valsts aģentūras direktors Svens Henkuzens.
Savukārt, lai novērstu mākslīgo nepieejamību, plānots noteikt par
pienākumu lieltirgotavām reģistrēt savus krājumus elektroniski minētajā
uzskaites sistēmā.
Pamatojums šādai ministrijas virzībai esot tas, ka aptuveni 66% no
gadījumiem, kad konstatēti medikamentu trūkumi, tie ir bijuši mākslīgi
izraisīti, proti, medikamenti ir bijuši pieejami, bet finansiāla
ieguvuma labad tie ir tikuši slēpti, iepriekš vēstīja Kaupere. Līdztekus
ir plānota iespēja kontrolēt zāļu izvešanas procesu uz citām valstīm,
ierobežot lieltirgotavām eksporta iespējas kompensējamajiem
medikamentiem, par kuriem Nacionālajam veselības dienestam un zāļu
ražotājam ir noslēgts finansiālās līdzdalības līgums, uz laiku, ja tiek
radīts zāļu nepieejamības risks. Tādējādi plānots samazināt šos riskus,
uzsver ministrijā, piebilstot, ka līdzīga kārtība jau ir citās Eiropas
Savienības dalībvalstīs.
Viņķele kā būtiskāko līdz šim paveikto darbu nosauca divu grozu
sistēmas atcelšanu, ar kuru VM ir panākusi nodokļu maksāšanas
kapacitātes atsaisti no veselības aprūpes pieejamības. Iniciatīva esot
stimulējusi medicīnas pakalpojumu pieejamību mazāk turīgajiem
iedzīvotājiem.
Viņķele veselības ministra amatu ieņem kopš pagājušā gada 23.janvāra.
