Protestējot pret plānoto veselības aprūpes finansējuma apmēru
tuvākajiem gadiem, mediķi līdz 2020.gada valsts budžeta pieņemšanai
rīkos akciju “Viena diena bez ārsta”, aicinot visus ārstus, izņemot
neatliekamās palīdzības mediķus, vienu dienu paņemt bezalgas
atvaļinājumu, aģentūrai LETA pastāstīja Latvijas Ārstu biedrības (LĀB)
prezidente Ilze Aizsilniece.
Viņa informēja, ka šajā dienā iedzīvotājiem tiks nodrošināti tikai
neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumi. Tādējādi tikšot
uzskatāmi parādīts, kas notiks jau pēc pāris gadiem, ja politiķi
nemainīs attieksmi pret veselības nozari, skaidroja LĀB vadītāja.
Aizsilniece stāstīja, ka ceturtdienas pēcpusdienā LĀB, Latvijas Lauku
ģimenes ārstu asociācija (LĢĀA), Latvijas Veselības un sociālās aprūpes
darbinieku arodbiedrība (LVSADA), Latvijas Jauno ārstu asociācija
(LJĀA), Latvijas Māsu asociācija (LMA) un Latvijas Ģimenes ārstu
asociācija (LĢĀA) vienojās par kopīgu rīcības plānu līdz valsts budžeta
pieņemšanai Saeimā.
“Pirmais pasākums notiks 29.oktobrī plkst.11, kad mēs rīkosim preses
konferenci, kurā informēsim par to, kāda ir situācija citās
Austrumeiropas valstīs, kur ir līdzīgs budžets un līdzīga situācija
veselības nozarē kā Latvijā, bet jautājumi tiek risināti citādi un
finansējums veselības aprūpei tiek atrasts,” sacīja Aizsilniece.
Viņa pauda cerību uz konstruktīvu dialogu gan ar valdību, gan Saeimu,
kamēr valsts budžeta likumprojekts tiek skatīts Saeimā, piebilstot, ka
gadījumā, ja mediķiem neizdosies dialogs ar politiķiem un viņus
nesadzirdēs, tad tiks rīkotas nākamās akcijas.
Viena no šādām akcijām, ko organizēs LJĀA un LMA ar LĀB atbalstu, būs
“Viena diena bez ārsta”, lai parādītu to, kā sabiedrība jutīsies, ja
vienu dienu savās darba vietās nebūs sastopami daudzi ārsti, jo tas ir
tas, kas notiks, ja netiks mainīta veselības aprūpes finansēšanas
politika, uzsvēra LĀB prezidente.
Gadījumā, ja 14.novembrī tiks pieņemts veselības aprūpes sistēmai
nelabvēlīgs lēmums, tad mediķi turpinās protesta akcijas, ko vadīs
LVSADA, kura, visticamāk, rosinās jautājumu par Saeimas atlaišanu, jo šī
Saeima būs nobalsojusi pretēji tam, ko tā pati solīja, proti, ievērot
likumus un domāt par Latvijas tautas nākotni, uzsvēra Aizsilniece.
Kā vēstīts, Ministru kabineta 11.oktobrī apstiprinātais likuma “Par
vidēja termiņa budžeta ietvaru 2020., 2021. un 2022. gadam” projekts
paredz, ka 2022.gadā valsts veselības aprūpes finansējumam tiks atvēlēti
vien 3,3% no prognozētā iekšzemes kopprodukta (IKP).
Salīdzinājumam – atbilstoši VM sniegtajai informācijai, valsts
budžeta izdevumi veselības aprūpes nozares finansējumam 2019.gadā ir
3,9% no IKP. Vidēji Eiropas Savienībā (ES) valsts veselības aprūpei
atvēl 7% no IKP, bet Lietuvā un Igaunijā – vairāk par 5% no IKP.
Arodbiedrības uzsver, ka Eiropas Komisijas un Ekonomiskās sadarbības
un attīstības organizācijas (OECD) jaunākie ieteikumi Latvijai paredz
būtisku valsts finansējuma palielināšanu veselības aprūpei, lai uzlabotu
tās pieejamību un kvalitāti, bet valdība to ignorē.
Valdības partijas ir atzinušas, ka finansējums veselības aprūpei
nesasniegs cerēto proporciju no IKP, taču nozarei tiks nodrošināts
pieaugums atbilstoši budžeta iespējām.
